Piedaloties sešiem tūkstošiem entuziastu, tapusi laikmeta liecība nākamajām paaudzēm. Jau visu gadu tiek iemūžināti nozīmīgi brīži un dažādas dzīves situācijas, lai taptu dokumentāla filma, kurā ieraugām, kāda bija Latvija 2012. gadā cilvēku redzējumā.
Latviešu kopdarba - filmas «Latvija 2012. gadā» pirmizrāde
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūslaikos mobilais telefons vienmēr ir pa rokai. Tāpēc savulaik aicinājām cilvēkus kļūt par mobilajiem reportieriem un dalīties ar fiksētajiem dzīves mirkļiem ar mums – žurnālistiem. Atsaucība bija tik liela, ka beigās tapa visu kopdarbs – dokumentālā filma.
Uz filmas pirmizrādi ieradušies mobilie reportieri, kas vienlaikus ir gan aktieri, gan režisori, gan scenārija autori un producenti.
Materiālus iesūtīja vairāk nekā seštūkstoš entuziastu.
Filmas garums, protams, nevar būt bezgalīgs, tāpēc šis tas palicis arī aiz kadra.
«Tie kritēriji bija diezgan emocionāli, mēs nemēģinājām atspoguļot politisko notikumus, bet vairāk gribējām paskatīties uz Latviju cilvēka acīm un paskatīties, kas viņiem bijis svarīgi,» stāsta filmas režisore Ilze Šņore.
Kā stāsta kādu video kadru autors Uldis, filmēts tapis gandrīz katru dienu: «Gandrīz katru dienu kaut ko filmēju – pats sevi, vai ko apkārt redzu. Es to visu lieku youtube. Jau trīs gadus to daru un varu trīs gadus atpakaļ apskatīties, ko kurā dienā esmu darījis.»
Arnolds atzīstas, ka speciāli filmai darījis diezgan ekstrēmus gājienus: «Mēs taisījām tādu ekstrēmo nedēļu – katru dienu darījām kaut ko, ko cilvēki nedarītu.
3. septembrī izdomājām – lecam no klints ūdenī!
»
«Mums hobijs ir velosipēds. Šoreiz mēs piefiksējām to, kā mēs braucām ar velosipēdiem. Mēs filmas paša sākumā braucām pa Daugavu pa ledu,» stāsta video autore Daina.
Ir tapusi laikmeta liecība nākamajām paaudzēm, pārliecināts «Latvijas mobilā telefona» prezidents Juris Binde: «Pozitīvi ir tas, ka šodien ir iespējams iegūt liecību gandrīz jebkurā laikā un vietā. Mūsdienu tehnika atļauj fiksēt šos notikumus un pēc tam saglabāt tos nākotnei. kaut vai šie paši kadri par referendumu Londonā, milzīga rinda, viedokļi.»
«Es domāju, ka
šī kustība ies plašumā.
Cilvēki jau nefilmē sev, bet lai kādam parādītu, nosūtītu. Es pilnīgi redzu, kā tādu ideju, ka dziesmu svētkos visi koristi viens otru filmē, un pēc tam no tā visa uztaisīt. Tās ir interesantas lietas, kas paliek nākotnei,» uzskata filmas idejas autors Andrejs Ēķis.