Šodienas redaktors:
Līga Āboma
Iesūti ziņu!

Filma "Mani 80 pavasari" – gaišs tēlojums par mūža nogali ar smaidu tās pieņemšanā (1)

Tēlniece Ēvī Upeniece režisores Agneses Laizānes debijas pilnmetrāžas dokumentālajā filmā "Mani 80 pavasari".
Tēlniece Ēvī Upeniece režisores Agneses Laizānes debijas pilnmetrāžas dokumentālajā filmā "Mani 80 pavasari". Foto: kadrs no filmas

Vēl tikai vienā seansā: pirmdienas, 12. maija, vakarā kinoteātrī "Splendid Palace" skatāma režisores Agneses Laizānes debijas dokumentālā filma "Mani 80 pavasari", kas šogad Nacionālajā kinobalvā "Lielais Kristaps" saņēma balvu kategorijā Labākā debijas filma. Bez izskaistinājumiem un trivialitātēm tā stāsta par vecumu, dzīves spēku un paaudžu attiecībām, atklājot triju iedvesmojošu senioru stāstus.

Tēlniece Ēvī Upeniece savos 97 gados joprojām veido skulptūras, Alfons Sprukts (86) ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, tomēr arī gādīgs vectētiņš un biškopis, bet Ludgarde (86) un Gunārs (85) Medņi atzīmē 65 gadu kāzu jubileju. Lai arī viņi nejūtas veci, tomēr ķermeņa novecošana ik pa laikam apgrūtina.

Tēlnieces, draudzenes un domubiedrenes Ēvī Upeniece (no kreisās) un Ausma Žūriņa.
Tēlnieces, draudzenes un domubiedrenes Ēvī Upeniece (no kreisās) un Ausma Žūriņa. Foto: kadrs no filmas

Ēvī Upeniece devās mūžībā 2024. gada 29. augustā, nedēļu pēc savas 99. dzimšanas dienas. Starp citu, vairāk par mākslinieces bagāto mūžu iespējams uzzināt viņas atmiņu grāmatā "No Sarkandaugavas līdz Havanai", kas izdevniecībā "Aminori" iznāca februāra sākumā. Dažādi mākslinieces simtgadei veltīti notikumi šajā augustā ieplānoti Preiļu pusē. Un pavisam visbeidzot jāpiebilst, ka tēlniece savu amata prasmi Latvijas Mākslas akadēmijā apguva pie latviešu tēlniecības klasiķiem Teodora Zaļkalna, Kārļa Zemdegas un Emīla Meldera.

Filmas varonis Alfons Sprukts: "Nevēlos attiecības. Man patīk būt brīvam. Nezinu, cik ilgi dzīvošu. Lai tagad mani kāda appuišotu? Negribu!"
Filmas varonis Alfons Sprukts: "Nevēlos attiecības. Man patīk būt brīvam. Nezinu, cik ilgi dzīvošu. Lai tagad mani kāda appuišotu? Negribu!" Foto: kadrs no filmas

Filma uzņemta četru gadu laikā, bet ekrāna darbība apjož vienu gadu pēc tā gadalaiku gaitas – sasaucoties ar nosaukumu, no pavasara līdz pavasarim. Darbības vietas apvij Cēsis, kurā dzīvo Medņu pāris, Alfona Sprukta kunga apdzīvoto, kupli zaļojošo Tumes ciemu Tukuma pusē un lokāciju, kas visdrīzāk varētu būt Mežaparks vai kas tamlīdzīgs, – idillisku "Dieva azoti", kurā savā darbnīcā darbojas Ēvī Upeniece.

Komentāri (1)

Nepalaid garām!

Uz augšu