«Gaidot jūs, esam mazliet pārkārtojuši telpu, aizvākuši vecās mēbeles,» viens pats mūs laipni sagaida solists Jānis Aišpurs. Kamēr ātri pārlaižu acis grupas mēģinājumu telpai, mūzikas instrumentiem un iekārtojos mīkstajā dīvānā, klāt ir bundzinieks Pēteris Lunde, kas arī iesaistās sarunā, paralēli stellēdams bungas un gatavodamies mēģinājumam.

Kamēr pārējie grupas dalībnieki vēl ceļā, lūdzu Jāni un Pēteri (drīz pievienojas arī ģitārists Normunds Lukša) izskriet cauri visām albuma dziesmām un īsos vārdos dziesmu pēc dziesmas jeb «track by track» raksturot gan to muzikālo, gan saturisko ideju.

«Tavs stāsts»

1. «No sevis vairs nav bail»

Šā skaņdarba pirmais aranžējums bija līdzīgs «Owl City», nākamā skice bija mūsu iepriekšējās grupas «S.P.B.» stilā, bet pirms paša ieraksta sapratām, ka šādi skaņdarbs neiederas kopējā bildē. Būtībā šī dziesma piedzīvojusi vislielākās transformācijas. Kāpēc tā ir albuma pirmā dziesma? Tā ir grupas esence - te sakausēts gan liriskais, gan enerģiskais skanējums, kas mums raksturīgs. Tāds kā koncentrēts prologs, kas ilustrē visu albumu. Saturiski šis ir vienīgais skaņdarbs platē, kuram apakšā nav reāla hrestomātiska stāsta. Tā ir vienkārši uzburta aina... Par ko? Tas lai paliek katra klausītāja ziņā.

2. «Mēģini vēl»

Aranžijas ideja nāk no Pētera, viņš ierosināja šādu ritmisko «Snow Patrol», «The Strokes» bītu. Saturiski šis ir tāds kā uzmundrinājums, arī pašiem sev - ir jāsaņemas un nav jāapstājas pie pirmajām grūtībām.

3. «Emīlija»

«Emīlija» ir «Emīlija». Šeit nav daudz komentāru. Pirmā dziesma latviski. Līdz ar bērna piedzimšanu atvērās kādas emocionālās slūžas, un ar to viss ir pateikts.

4. «Nāc līdzās»

Pirmais grupas kopdarbs. Kādu vakaru ar ģitāristu Normundu džemojām, un desmit minūtēs radās pirmā skice. Tad pārējie pielika klāt savas idejas, bet likās, ka prasās vēl kaut kas. Piezvanīju savam bijušajam diriģentam korī «Kamēr...» Mārim Sirmajam un jautāju, vai viņam būtu interese piedalīties. Viņš piekrita, un ar mikrofoniem devāmies uz kora mēģinājumu un ierakstījām. Saturiski šis skaņdarbs asociējas ar ziemas mieru, tās plašumu un varenību. Iedomājies ainavu - māja lauka vidū, putenis, bet iekšā ir silti un mājīgi. Bet aiz tā visa liela jautājuma zīme.

5. «Laiks»

Sākotnēji tā bija ritmiska, agresīva «Muse» stila dziesma, bet arī šis skaņdarbs tika izmainīts. Saturiski dziesma par laika vērtību cilvēka dzīvē.

6. «Izrāde»

Sākotnēji dziesma bija tāds kā padomju estrādes un grupas «Tumsa» hibrīds un likās, ka šis skaņdarbs ir norakstāms. Taču, kad kopīgi izmainījām aranžējumu, bijām pārsteigti, cik patiesībā interesanta ir šī dziesma. Saturiski savukārt tā ir par dzīves skolu: kad šķiet, ka viss ir zaudēts, patiesībā ir atmests viss liekais, kas traucē. Ja tu zaudē vienā cīņā, tas nenozīmē, ka esi zaudējis karā.

7. «Impērija (Anunnaki)»

Šis skaņdarbs radās mūsu radošajā nometnē, Bijām izgājuši uzpīpēt, ārā migla, debesīs mēness, mežā ūjina pūces, un vienkārši sākām runāt par seno civilizāciju dieviem, to skaitā šumeru Anunnakiem, un aizrunājāmies līdz domai, ka būs nevis solītais pasaules gals, bet pasaule mainīs frekvenci. Tad pieskārāmies Filadelfijas eksperimentam un tamlīdzīgām tēmām, iegājām atpakaļ mēģinājumu telpā un radās šī skaņdarba pirmā skice. Saturiski tovakar galvā bija frāzes, ka mēs varbūt spēlējamies ar pārāk daudzām lietām un mums īstenībā pietiek ar pamatvērtībām. Tāda kā mūsdienu patērētājsabiedrības kritika. Un šie Anunnaki simbolizē iekšējos dēmonus, kas mūs pakļauj sistēmai, liek spēlēt pēc citiem noteikumiem.

8. «Miglis»

Migla simbolizē ikdienas trokšņus, kas traucē saskatīt būtību, un, caur šo miglu skatoties, ir tikai dažas lietas, kas ļauj nonākt līdz patiesībai. Svarīgākā lieta - būt saskaņā ar sevi.

9. «Kalniem pāri»

Jauns gabals, nākamais singls (smejas Normunds). Dziesma muzikāli radās filmas «August Rush» iespaidā. Vienkārši gribēju iemācīties dziesmu, kas skan šajā filmā, noskaņoju savu ģitāru pēc filmā dzirdētā parauga un pēc 15 minūtēm bija gatava «Kalniem pāri». Saturiski par to, ka vienmēr ir izvēle - atmest ar roku vai tomēr pārvarēt grūtības un izlauzties līdz patiesībai.

10. «Tavs stāsts»

Saturiski par paaudžu zināšanu nodošanu - tāda kā saruna ar vecākiem. dziesma kā dialogs. Sākotnējā versija bija angliski «My son» («Mans dēls») - dialogs starp tēvu un dēlu. Idejiski kaut kas līdzīgs Keta Stīvensa «Father and Son». Mainās gadsimti, dekorācijas, bet scenārijs lielās līnijās paliek tas pats.

11. «Augšup»

Sākumā radās mūzika un tad teksts. Arī šeit mazliet jūtama pašsuģestijas tēma. Par to, ka šis albums mūsu grupai ir tāds kā mazais mājas darbs, pats, pats sākums. Tekstuāli centos piemeklēt tādus īpaši latviskus vārdus, nedaudz ietekmējoties no klasiskām kora dziesmām - Barisons, Dārziņš, no Ziedoņa dzejas. Lai uzsūktu šo latvisko estētiku. Muzikāli arī skaņdarbs mazliet atšķiras no pārējiem un varbūt ieskicē potenciālo grupas nākotnes skanējumu.

***

TVNET: Būtībā tāds albuma saturiskais kopsaucējs ir koncentrēšanās uz pamatvērtībām. Daudz kur dziedi par to, ka jāatmet viss liekais, jāredz cauri miglai, jānotic sev, jādodas kalniem pāri utt.

Jānis Aišpurs: Jā. Saprast pamatlietas. Tāpēc apzināti arī šāda dziesmu secība albumā, kas noslēdzas ar «Augšup».

TVNET: Labi. Kā svinēsiet Lieldienas? Vai esat tās jau nosvinējuši pēc senlatviešu paražām 20. martā vai vēl tikai atzīmēsiet?

Jānis Aišpurs: Cenšamies, lai olu krāsošana nav tikai krāsošana un katlā mešana. Kopā ar ģimeni aizejam uz mežu, pie dabas, savācam kādas sūnas, pumpuriņus, zariņus... protams, svarīga ir arī šūpošanās.

Kate Pāvula: Mēs savā bariņā jau īstenībā sagaidījām Lielo dienu. Pirtī kārtīgi nopērāmies un agrā rītā devāmies sagaidīt sauli, un tad, stāvot pie ugunskura, viens otram acīs veroties, skatījāmies, kā tā lec. Bet bez kāda hipiju piesitiena (smejas).

Pēteris Lunde: Man šie svētki ir ģimenes kopā būšanas svētki, jo ikdiena ir tāda, kāda tā ir... šī ir iespēja maksimāli izbaudīt laiku kopā ar savējiem. Es varbūt agrāk nebiju liels olu krāsotājs, bet kopā ar bērniem šis process iegūst citu jēgu.

Normunds Lukša: Lasīšu Lieldienu avīzi (smej). Visticamāk, apciemošu vecākus. Katrā ziņā neiešu uz mežu un neplaucēšu zarus kā Aišpurs (smejas).

TVNET: Otra aktuāla tēma. Jaunnedēļ Tallinā notiks mūzikas konference «Tallin Music Week». Vai esat piedalījušies vai domājat to darīt, un kā kopumā vērtējat Baltijas mūzikas tirgu potenciāli kā vienu veselu? Vai indie mūzika ir īstais Baltijas mūzikas eksporta virziens?

Jānis Aišpurs: Piedalījušies neesam, bet nākamgad varētu startēt. Ja par «indie», tad tas, manuprāt, veidojas, pateicoties tieši Igaunijas spēcīgajai indie skatuvei. Tāds kopējais iespaids rodas. Ar katru gadu uz šo konferenci brauc arvien nopietnāki mūzikas industrijas cilvēki, kas var pieņemt lēmumus, un tā ir laba zīme.

Pēteris Lunde: Ja tāds pasākums turpinās regulāri notikt, tad agri vai vēlu būs kāds rezultāts. Igauņiem arī prezidents ir ļoti erudīts rokmūzikā, un tur šāda mūzika ir augstā vērtē. Šādi «šovkeisi» ir laba skola arī mums. Vai tevi ievēro vai ne, tas pat nav vairs tik būtiski, galvenais, ka tiek gūta pieredze un ir motivācija turpināt.

Jānis Aišpurs: Gribētu šo «Tallin Music Week» zināmā mērā salīdzināt ar koru skatēm, kas liek saņemties un gatavoties.

Pēteris Lunde: Savā ziņā mums pietrūkst savulaik padomju laikos rīkotās grupu tarifikācijas skates. Protams, tur bija nopietna cenzūra, bet kopumā tas bija spēcīgs motivators, lai gatavotu katru gadu jaunu programmu un attīstītos. Kāpēc šodien nevarētu būt kādi valsts vai pašvaldības rīkoti konkursi, kur grupai galvenā balva ir, piemēram, iespēja uzstāties kādā no Eiropas lielākajiem vasaras festivāliem? Tā būtu lieliska pieredze.

TVNET: Kas īsti ir ar tiem latviešiem dziedātājiem? Komponists Pēteris Vasks kādā intervijā ir teicis, ka latvieši kā dziedātājtauta - tas ir mīts. Iespējams, viņš vairāk akcentēja latviešu šlāgermūzikas dziļās saknes? Tā jau mēs dziedam, bet vai ir kāds rezultāts?

Jānis Aišpurs: Es daļēji varētu piekrist Vaskam. Par to mūsu filmā (uzņemta žurnālistes Adrianas Rozes filma par grupas albuma tapšanu, kas tiks izrādīta grupas koncertvietās, - aut. piezīme) runāja arī Māris Sirmais.

Pēteris Lunde: Šī dziedāšana jeb mīts par latviešiem-dziedātājiem nāk no seniem laikiem. Latvieši vienkārši strādāja uz lauka un dziedāja. Tā, protams, nebija profesionāla koru mūzika, bet vienkārši dziedāšana.

Normunds Lukša: Mūsdienās lielu iespaidu uz muzikālo gaumi atstāj arī televīzija ar saviem spīdīgajiem šoviem. Jo spīdīgāks s..ds, jo tas gaišāk spīd, jo vairāk skatījumu «Youtube». Un būt kvalitatīvam bez plikiem pupiem un tml., tas jau vairs nav stilīgi.

TVNET: Varbūt tieši tā «pupu rādīšana» ir tas īstais ceļš, kā izsisties? Ja paskatāmies apkārt, tad no mazajām valstīm pirmie Rietumu mūzikas tirgu pārvar tieši komerciāli produkti. Varam minēt Dānijas «Barbie Girl» vai Rumānijas un Moldovas «O-Zone», bija tāds grāvējs «Dragostea din tei» utt.?

Normunds Lukša: Caur pupiem jau mēs esam savā ziņā pamanīti.

Pēteris Lunde: Tas ir svarīgs jautājums. Vai tu gribi izsisties, jo tu gribi nopelnīt, vai tāpēc, lai novērtē tavas muzikālās kvalitātes. Es šo «pupu» nišu atstātu mūsu zvaigžņu šovu dalībniekiem.

TVNET: Atgriežoties pie albuma un visu dalībnieku līdzvērtīgā radošā ieguldījuma, vēlos jautāt Pēterim - vai iesaistīšanās šajā grupā nav palīdzējusi tev īstenot arī kādas savas radošās ambīcijas? Zinu, ka savā mājas studijā tu eksperimentē ar postroka kompozīcijām, un šī pieredze varbūt lieti noderēja «The Sound Poets» sastāvā?

Pēteris Lunde: Varbūt. Man ir vienmēr paticis būt vairāk nekā tikai bundziniekam, kurš tur ritmu. Esmu mūziķis, kurš jūt mūziku un spēlē pēc savām izjūtām. Tā vienmēr ir bijis - gan ar «Mofo», gan «Pienvedēja Piedzīvojumiem». Arī šeit esmu iesaistījies dziļi radošajā procesā.

Undīne Balode: Pēcim grupā vispār ir liela teikšana, tīri ideju ģenerēšanas ziņā.

Jānis Aišpurs: Līdz šim «S.P.B.» bija faktiski tīri muzikāli mans un Ingara Viļuma projekts, mēs divatā galvenokārt komponējām mūziku, bet ar jauno sastāvu, tajā skaitā Pētera iesaisti, šis ir kļuvis par visu mūziķu radošo domu augli. Visi ir vienlīdzīgi. Ja nebūtu katra mūziķa individuālais pienesums, tad «The Sound Poets» nebūtu tāds, kāds ir tagad.

Albums «Tavs stāsts» izdots 21. martā kompānijas «I Love You» apgādā. Digitālā formātā albums pieejams iTunes, eKase u.c. Kompaktdiskus iespējams iegādāties ne tikai tradicionālajos mūzikas veikalos, bet arī Jāņa Rozes grāmatnīcās, degvielas uzpildes stacijās «Statoil» un visās Latvijas Pasta filiālēs.

www.thesoundpoets.lv