Neds ir ļoti talantīgs pīrāgu cepējs, kura dzīve slēpj kādu noslēpumu. Kad viņš, būdams deviņus gadus vecs puika, redzēja, kā viņa acu priekšā tika nobraukts suns, viņš tam pieskārās un dzīvnieku... atdzīvināja! Taču jau pavisam drīz Neds iemācījās vēl vienu savas dzīves noteikumu – viņš nekādos apstākļos nedrīkst vēlreiz pieskarties tam, kuru jau reiz atdzīvinājis, citādi tas būs pagalam uz mūžiem. Un, kad viņš atdzīvina bērnības mīlestību Šarloti Čārlzu jeb Čaku, ir skaidrs, ka abu simpātijas nav mazinājušās. Taču vēl viens pieskāriens nozīmētu jaunās sievietes nāvi! Bet šais 19 gados, kas šķīra abus no tikšanās, viņš par Čaku domājis katru mīļu dienu...
Taču Neita noslēpums arī lielisks ienākumu avots – liekot lietā savu neparasto talantu, viņš palīdz atklāt noziegumus, kurus citādi nebūtu iespējams atrisināt. Kopā ar privātdetektīvu un savu „pārinieku” Emersonu viņš metas noziedzīgajā pasaulē, ļaujot triumfēt taisnībai. Pavisam drīz viņi jau noziegumus šķetina trijatā, jo arī Čaka ir ieinteresēta taisnības noskaidrošanā.

Seriāls kā ilustrācija
Seriāla DZĪVS PĒC PIEPRASĪJUMA mākslinieks Maikls Vailijs atklāj: „Es vēlējos, lai viss izskatās gluži kā ilustrācija.” Tieši tāpēc katra no šā seriāla epizodēm ir krāsu pielieta (kā vide, tā kostīmi), jo īpaši daudz izmantojot sarkanos un oranžos toņus, uzmanību pievēršot grafiskiem elementiem un

daudz ko aizgūstot no franču komēdijas „Amēlija”, kā arī Tima Bērtona fantasmagoriskajām filmām.

Kā atzīmējis viens no „NY Times žurnālistiem”, šā seriāla vizuālais stils ir kā krāsainas ledenes, kā datoru radīta pastorāla ainava, protams, neaizmirstot paslavēt arī dialogus un nosaukumus, kam piemīt tik populārā komiksu un filmu varoņa Grinča radītāja Dr. Susa darbu poētiskais stils. Īpašs prieciņš antīko automobiļu cienītājiem – seriāla "Dzīvs pēc pieprasījuma" varoņi pārvietojas ar vecām amerikāņu automašīnām!

Varoņi
Neds ir veiksmīgs konditors, kura pīrāgi ir izslavēti tuvu un tālu, bet vīrieša neparastais talants – spēja atdzīvināt cilvēkus – ļauj viņam kopā ar privātdetektīvu Emersonu Kodu atrisināt dažādus noslēpumainus noziegumus. Viņa mazā jokainība ir melns „Converse” zeķu pāris, ko Neds valkā visās sērijās (arī Čaka nav daudz „oriģinālāka”, taču viņas zeķes ir gan sarkanā, gan zaļā krāsā).
Šarlote Čārlza jeb Čaka ir Neda bērnības mīlestība, kuru viņš atdzīvina pēc tam, kad jaunā sieviete nogalināta uz kruīza kuģa.
Emersons Kods ir Neda pārinieks dažādu noziegumu atrisināšanā.
Vivjena un Lilī Čārlzas ir Čakas amizantās tantes, kuras savulaik bijušas čempiones sinhronajā peldēšanā, bet pēc kāda negadījuma uz daudziem gadiem ieslēgušās savā mājā, ļaujoties pilnīgai vientulībai. Nu viņas ir nolēmušas to mainīt un metas dzīvē.
Olīva ir Neda konditorejas darbiniece, kura ir pilnīgi un galīgi iemīlējusies savā priekšniekā.

Balvas un nominācijas
3 nominācijas Zelta globusam: labākais televīzijas seriāls, labākie aktieri Lī Peiss un Anna Frīla;
seriāls "Dzīvs pēc pieprasījuma" nominēts 17 Emmy balvām un saņēmis tās gan par režiju, mūziku, mākslinieka un kostīmmākslinieka darbu, gan grimu un frizūrām, kā arī montāžu; Emmy kā labākā otrā plāna aktrise saņēmusi Kristīne Činoveta (seriālā – Olīva);
2008. gadā Amerikas Režisoru ģilde pasniedza seriāla "Dzīvs pēc pieprasījuma" radītājiem balvu par izcilu režiju;
2008. gadā seriāls "Dzīvs pēc pieprasījuma" saņēma Kostīmmākslinieku ģildes balvu par labākajiem kostīmiem;
jau pēc pirmās sezonas Amerikas Operatoru ģilde seriālu nominēja balvai par labāko operatora darbu;
2008., 2009. un 2010. gadā Mākslinieku ģilde seriālu "Dzīvs pēc pieprasījuma" nominēja par labāko mākslinieka darbu;
2 nominācijas Amerikas Scenāristu ģildes balvai.

Seriāla "Dzīvs pēc pieprasījuma" izpildproducents ir Barijs Zonnenfelds. 1953. gadā dzimušais ņujorkietis savu karjeru sāka kā operators, kurš kolēģu atzinību iemantoja, strādājot kopā ar brāļiem Ītenu un Džoelu Koeniem („Vienkārši asinis” (1994), „Audzinot Arizonu” (1987) un „Millera krustojums” (1990)), kā arī Robu Raineru komēdijā „Kad Harijs satika Salliju...” (1989). Kā režisors viņš debitēja 1991. gadā, uzņemdams vienu no komerciāli veiksmīgākajām 90. gadu sākuma komēdijām „Adamsu ģimenīte”, taču tās panākumi nebija ne tuvu tai slavai, ko Zonnenfeldam sagādāja režisora amats filmā „Vīri melnā” (1997) ar Tomiju Lī Džonsu un Vilu Smitu galvenajās lomās, un vesternam „Mežonīgie Rietumi” (1999). Viņš nominēts Berlīnes kinofestivāla Zelta lācim par filmu „Ķeriet īso” (1995), par seriālu DZĪVS PĒC PIEPRASĪJUMA nominēts Amerikas Režisoru ģildes balvai (2008) un Emmy balvai.

Aktieri
Lī Peiss (seriālā – Neds) dzimis 1979. gadā un daļu no bērnības pavadījis Arābijā, jo Peisa tēvs strādā naftas biznesā. Atpazīstamību viņš ieguva 2003. gadā, kad nospēlēja lomu filmā „Karavīra meitene”, kas izpelnījās neviltotu sajūsmu Sandensas kinofestivālā un kas aktierim sagādāja nomināciju Zelta globusam. Teātrī spēlējis gan Romeo, gan karali Ričardu II, viņš strādājis arī uz Brodvejas dēļiem. Par Neda lomu seriālā DZĪVS PĒC PIEPRASĪJUMA 2008. gadā viņš tika nominēts Emmy balvai un Zelta globusam.
Anna Frīla (seriālā – Čaka) dzimusi 1976. gadā Lielbritānijā. Jau kopš 13 gadu vecuma viņa strādā televīzijā, 1998. gadā viņa pirmoreiz kāpa uz Brodvejas teātra skatuves, 2001. gadā viņa debitēja Londonas teātrī. Par Čakas lomu seriālā DZĪVS PĒC PĀRTRAUKUMA 2008. gadā Frīla bija nominēta Zelta globusam.
Šajs Makbraids (seriālā – Emersons Kods) – 1961. gadā dzimis amerikāņu aktieris savulaik sapņoja par mūziķa karjeru – viņš ir iedziedājis dažas dziesmas –, taču aktierkarjera Makbraidu vilināja daudz vairāk. Kino strādājis plecu pie pleca ar Brūsu Vilisu, Nikolasu Keidžu, Vilu Smitu un Tomu Henku, viņš daudz filmējies arī televīzijā.
Kristīna Činovita (seriālā – Olīva) 1968. gadā Oklahomā dzimusī aktrise strādā gan teātrī, gan kino, gan televīzijā, bieži viņa piedalījusies mūziklos, un arī seriālā "Dzīvs pēc pieprasījuma" Olīvas dziesmas izpilda pati Činovita, kā arī uzstājusies Ņujorkas „Metropolitan” operā un ierakstījusi trīs studijas albumus. Par savu darbu teātrī 1999. gadā viņa saņēma prestižo Tony balvu, bet Olīvas loma viņai sagādāja Emmy. 2009. gadā viņa izdeva biogrāfiju, kas iekļuva „The New York Times” bestselleru sarakstā.
Sūzija Kurca (seriālā – Čakas tante Lilī Čārlza) dzimusi 1944. gadā Amerikā, taču, tā kā viņas tēvs bija saistīts ar armiju, līdz skolas beigšanai viņa 18 reizes mainīja dzīvesvietu. Strādājusi gan teātrī, gan kino un televīzijā, viņa divas reizes saņēmusi Tony balvu kā labākā teātra aktrise, kā arī vēl divas reizes bijusi šai balvai nominēta. Savas karjeras laikā viņa ir nominēta 10 Emmy balvām (saņēmusi vienu, 1990. gadā), 1989. gadā nominēta Zelta globusam kā labākā otrā plāna aktrise, 1995. gadā – nominēta Ekrāna aktieru ģildes balvai kategorijā „labākā aktrise”. Piedalījusies arī seriālos „Ātrā palīdzība” un „Bezvēsts pazudušie”, bet Holivudā spēlējusi Stīvena Frīra kostīmdrāmā „Bīstamie sakari”, kā arīdzan komēdijā „Melis, melis” ar Džimu Keriju galvenajā lomā.
Ellena Grīna (seriālā – Čakas tante Vivjena) dzimusi Ņujorkā 1951. gadā. Savu karjeru viņa sāka 1970. gadu sākumā kā kabarē dziedātāja, bet jau 1977. gadā tika nominēta Tony balvai kā labākā aktrise pēc lomas izrādē „Trīsgrašu opera”. No 1982. līdz 1984. gadam viņa spēlēja izrādē „Mazais šausmu veikaliņš”, ko 1986. gadā ekranizēja Frenks Ozs, izpelnoties nomināciju Zelta globusam kategorijā „labākā komēdija/mūzikls”.
Seriālā "Dzīvs pēc pieprasījuma" filmējies arī Deivids Ārkets, Tima Bērtona 1988. gadā uzņemtās komēdijas „Pī Vī lielais piedzīvojums” titullomas atveidotājs Pols Reubenss un Holivudas leģenda Džordžs Hamiltons.