Pauls: Ēlertei nevajadzēja uzņemties kultūras dzīves vadību

Šādu pārliecību piektdien publicētā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" paudis maestro Raimonds Pauls, kurš iepriekš darbojās arī parlamentā, taču uz vietu 10.Saeimā vairs nekandidēja.

Komentējot jaunievēlētās Saeimas darbu, viņš vien sarkastiski minējis:

"Jūtos pacilāts: simts zagļu vietā tagad ievēlēti simts eņģeļi.

Un tagad viss ir kārtībā! Saeimas un valdības darbs ir lielisks, viss ir tik romantiski un skaisti, ka neviens vairs nemeklē lietussargus, lai sabakstītu deputātus. Tie, kas pirms pāris gadiem stāvēja pie Saeimas un lamāja deputātus, tagad paši tikuši Saeimā. Un kas tos lietussardzniekus organizēja? Ēlerte! Tā, kas tagad vada kultūras dzīvi Latvijā. Es nemaz negribu par to izteikties līdz galam..."

"Domāju, ka viņai nevajadzēja uzņemties Latvijas kultūras dzīves vadīšanu," vēl piebildis Pauls, to pamatojot ar pašreizējās kultūras ministres iepriekš darīto, esot laikraksta "Diena" vadībā.

"Ja mēs izceltu gaismā visu to ļaunumu, ko Ēlerte sējusi ar savu kādreiz vadīto laikrakstu "Diena", mēs redzētu cilvēkus, kurus viņa ir iznīcinājusi. Tas bija toreizējais laikraksta stils, un es to esmu uz savas ādas izjutis.

Ir lietas, ko nevar piedot, var tikai dziļāk sevī paslēpt, sevī savaldīt un mēģināt neizrādīt.

Bet riebīgi tas viss bija," sarūgtinājumu neslēpj Pauls.

"Taču viss tagad, kā redzams, ir kārtībā. Par viņu neviens nesaka nevienu sliktu vārdu, tikai ar baltiem cimdiem pieskaras. (..) Bet kopumā Saeimas un valdības darbus parādīs laiks," viņš piebilst.

Viņaprāt, "gan Kultūras, gan izglītības ministrijā vajadzētu palikt - lielākais! - desmit ierēdņiem. Un viss! Ko tādu veic tie 200 ierēdņi? Reformē izglītību? Jā, likvidē skolas. Un Kultūras ministrija? Nemelojiet, jūs neko nedarāt! Koncertzāli būvēsiet? Nestāstiet! Ar mokām to bibliotēku uzcelsiet, bet pagaidām vēl neviens nezina, ar ko tas viss beigsies," pesimistisks prognozēs ir bijušais politiķis.

Savukārt, komentējot pats savu aiziešanu no politikas, maestro nav slēpis gandarījumu par šādu soli.

"(..) es, par laimi, tagad stāvu no tā visa malā. (..) Paldies Dievam, neesmu atkarīgs ne no Kultūras ministrijas, ne no tās valdības vai parlamenta. Es vienkārši daru savu darbu," uzsver Pauls.

Jubilejas koncerts

Atgādinām, ka "Arēnā Rīga" 16.janvārī, kad komponists svinēs 75 gadu jubileju, notiks viņa apaļajai jubilejai veltīts koncerts. 

Tā norise iecerēta trīs daļās.

Koncerta pirmajā daļā klausītājiem tiks atskaņoti mazāk pazīstami skaņdarbi no 60. un 70. gadiem, tā mēģinot parādīt komponista muzikālā ceļa pirmsākumu. Šajā programmā skanēs poēma "Spēļu nakts Duntes krogā", vokāla glezna "Pastarīte" kora "Kamēr" un solistu izpildījumā.

Savukārt koncerta otrā daļa būs veltīta teātra un kino mūzikai orķestra, dziedātāju, instrumentālo solistu un aktieru izpildījumā, bet trešajā jeb noslēdzošajā koncerta daļā skanēs tautā iemīļotas komponistu dziesmas. Koncerta noslēguma daļā "Teic, kur zeme tā" paredzēta sadziedāšanās ar skatītājiem, bet noslēgumā paredzēta kopīga dziesmas "Nekur nav tik labi kā mājās" izdziedāšana.

Biļetes iepriekšpārdošanā uz jubilejas koncertu var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs.

Par komponistu

Pauls ir dzimis Rīgā 1936.gada 12.janvārī. Topošais komponists kopš četru gadu vecuma apguvis klavierspēli. 1953.gadā viņš beidza Emīla Dārziņa mūzikas skolu, bet 1958.gadā beidza Latvijas Valsts konservatoriju klavieru specialitātē.

Pauls ar saviem darbiem ir slavens ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, kā arī grupām "Credo" un "Remix". Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, vairākām baleta un teātra izrādēm, kā arī filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Dāvana vientuļai sievietei", "Ilgais ceļš kāpās".