««Fonofest» ir spējis veiksmīgi noturēt savu izaugsmes gaitu, katru gadu paplašinot pasākuma vērienu, 2012. gadam kļūstot par visveiksmīgāko. Pie tā arī esam izlēmuši apstāties,» 22. janvāra rītā izplatītajā video paziņojumā vēsta festivāla organizatori.

TVNET: Pagājušogad saskrējāmies Cēsīs un tu minēji, ka, visticamāk, 2013. gadā mākslas un sporta festivāls «Fonofest» nenotiks, ka ir nepieciešama atelpa, brīdis pārdomām, lai spertu nākamos soļus. Diemžēl šorīt jūsu «Fonofest» komanda izplatījusi paziņojumu, ka festivāls vispār turpmāk vairs nenotiks. Kāpēc?

Jānis Sildniks: Jā, ievelkot elpu un domājot par aizvadīto laiku, nonācām pie secinājuma, ka festivāls veiksmīgi ir audzis ar katru gadu. Nevienam nav noslēpums, ka 2012. gads bija veiksmīgākais, pulcējot gan rekordlielu apmeklētāju skaitu, gan visplašāko grupu klāstu. Diemžēl tas arī bija iemesls, kāpēc nonācām pie lēmuma pārtraukt Fonofest organizēšanu – no hobija tas bija kļuvis par gandrīz profesionālu darbu, jo viena festivāla sagatavošanā aizritēja aptuveni deviņi mēneši, mūsu ikdienu pakārtojot «Fonofest» nepieciešamībām. Tas, protams, bija ļoti patīkami, taču pienāca brīdis, kad bija jāapzinās, vai būsim gatavi un spējīgi ieguldīt gana daudz darba un laika, lai noturētu iesākto attīstības gaitu un turpinātu augt.

TVNET: Atgādini, cik gadus festivāls notika!

Jānis Sildniks: «Fonofest» norisinājās astoņas vasaras pēc kārtas - no 2005. līdz 2012. gadam.

TVNET: Sanāk, ka vairāku mēnešu darbs, kura augļi redzami tikai divas dienas, nav samērīgs ieguldījums? Kāpēc galu galā festivāla rīkošana no hobija lai tomēr nekļūtu par profesionālu nodarbi?

Jānis Sildniks: Protams, tā sajūta, kad festivāla laikā apskaties uz apkārt notiekošo un apzinies, ka esi pavadījis vairākus mēnešus, mērķtiecīgi pie tā strādājot, ir neatsverama, un esam gandarīti, ka bija iespēja to izbaudīt vairākas neaizmirstamas vasaras pēc kārtas. Tomēr «Fonofest» rīkošanā nesaskatījām finansiālu potenciālu, un, ņemot vērā, ka astoņi gadi tajā jau ir ieguldīti, gan Fono radošajai komandai, gan katram individuāli

ir pienācis laiks attīstīties arī citos virzienos,

tāpēc lēmums pārtraukt festivāla rīkošanu ir likumsakarīgs. Iegūtās zināšanas un pieredzi pilnīgi noteikti izmantosim savā turpmākajā darbībā.

TVNET: Vai vari tagad atskatoties salīdzināt pirmo un pēdējo Fono? Kā festivāls šo gadu gaitā attīstījās?

Jānis Sildniks: Pirmais festivāls norisinājās tikai vienu vakaru, tajā uzstājoties 13 grupām. Katru gadu ieguvām jaunas zināšanas, pieredzi un pārliecību, kas 2012. gadā bija rezultējies ar vairāk nekā 60 apvienībām uz četrām skatuvēm. «Fonofest» visus gadus ievēroja tendenci paplašināt robežas gan praktiski, augot apmeklētāju skaitam, līdz ar to festivāla teritorijai, gan mākslinieciski, proti, piesaistot arvien zināmākus un arvien dažādāka stila māksliniekus. Taču, neskatoties uz izaugsmi, viena lieta palika nemainīga visus gadus – vēlme visu izdarīt pašu spēkiem. Tas iekļāva gan praktiskos darbus, piemēram, zāles pļaušanu, teritorijas kopšanu, ieejas konstrukciju būvēšanu, gan visu veidu organizatoriskos darbus. Nevarētu teikt, ka attieksme un ieguldītais darbs būtu palicis bez rezultātiem, jo katru gadu Uplandos sagaidījām arvien lielāku apmeklētāju pūli. Turklāt ar «Fonofest» kopā auga arī vairākas grupas – ja Frenks Tērners (Frank Turner) pirmajā un otrajā norises gadā nevienam neko daudz neizteica, tad 2011. gadā viņš visiem par pārsteigumu atgriezās kā pārliecinošs galvenais viesis.

TVNET: Varbūt vari minēt kādas spilgtas epizodes, kas iespiedušās atmiņā. Varbūt pat kādi kuriozi, komiski atgadījumi?

Jānis Sildniks: Īpašas atmiņas saistās ar laiku īsi pirms un pēc festivāliem. Par tradīciju bija izveidojusies neformāla festivāla atkāšana Uplandos, sanākot visai Fono komandai nedēļu pirms pasākuma, lai atzīmētu kārtējo pienākušo jūliju. Man personīgi visspilgtāk atmiņā ir dokumentālā video filmēšana, par ko jāpasakās Fono TV komandai - Jurģim Rudmiezim un Anetei Rūķei, kuri mani gan nogrūda no rampas, gan aplēja ar ūdeni, gan modināja piecos no rīta, lai vestu uz mežu filmēties (skat. video).

Nezinu, vai tas ir kuriozs vai spilgta epizode, taču pirms trim gadiem, kad bijām sākuši tikko apgūt tviteri, kādā sociālajā kampaņā nejauši solīju bezmaksas biļetes visiem sekotājiem. Laimīgā kārtā to neviens nepamanīja un tiku cauri sveikā. Taču spilgtas epizodes un kuriozi ir neatņemama regulāra sastāvdaļa no festivāla organizēšanas procesa, ja komanda sastāv no radiniekiem un labākajiem draugiem.

TVNET: Vai redzi kādu festivālu, kas no jums varētu pārņemt stafeti? Varbūt uz jūsu rēķina augs kāda cita festivāla apmeklētāju skaits?

Jānis Sildniks: Latvijas festivālu kalendārs ir diezgan blīvs un varam lepoties ar gana daudziem lieliem pasākumiem tik mazai valstij. Konkrētas izmaiņas šobrīd varam tikai minēt, taču, ņemot vērā, ka «Fonofest» bija izaudzis par stabilu un nozīmīgu notikumu, tā pazušana no vasaras plānotājiem noteikti būs jūtama arī citu festivālu organizatoriem.

TVNET: Ja šogad kādi enerģiski ļaudis vēlētos sākt jauna festivāla tradīciju, ko tu viņiem ieteiktu? Kura niša ir nosacīti brīva?

Jānis Sildniks: Kā iepriekš minēju, vasarā ir ļoti daudz lielu un kvalitatīvu pasākumu, tāpēc jauna festivāla organizēšana būtu drosmīga. Es, protams, novēlētu veiksmi un ar neviltotu interesi sekotu līdzi tā attīstības gaitai.

Niša, kura pēdējos gados ir vairāk vai mazāk brīva, varētu būt saistīta ar smago mūziku

, ņemot vērā, ka festivāla «Metalshow» vietā nekas tā arī nav nācis, atstājot festivālu «Zvērā» par vienīgo tīri alternatīvajai mūzikai veltīto vasaras festivālu.

TVNET: Kādi nākotnes plāni? Vai ir kādi jauni plāni saistībā ar Cēsu «Fonoklubu»?

Jānis Sildniks: Laiku, darbu un resursus, ko ieguldījām, organizējot «Fonofest», tagad veltīsim citiem projektiem, jaunām idejām un, iespējams, uz festivāla rēķina nepelnītā novārtā atstātām lietām. Šobrīd ar lieliem plāniem un vīziju aktīvi darbojamies Fonokluba ietvaros, un jau drīzumā ceram visus patīkami pārsteigt šajā sakarā.