Pasargā no «uzlabojumiem»

«Mūsu klasiskā «Žizele» bija īstā izvēle, ko piedāvāt svētkos nogurušajiem spāņiem,» atzīst Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Viņš arī uzsver: ir pagodinoši uzstāties teātrī, kur regulāri viesojas Plasido Domingo, Monserata Kavaljē, Milānas «La Scala» un daudzi citi prestiži viesi. Starp citu, «Žizeli» te dejojusi arī Parīzes «Grand Opera» baleta trupa.

Balets «Žizele», ko A. Leimanis veidojis izteikti klasiskās tradīcijās, viesizrādēs devusies vairākkārt, izpelnoties brīnišķīgas atsauksmes.

«Tas ir balets, kuru vajadzētu saglabāt, pasargājot no dažādiem «uzlabojumiem». Seviljā kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka šis mērķis attaisnojies pilnībā, jo izpelnījāmies gan publikas, gan kritikas atzinību,» atgādina Leimanis. Spāņi bijuši saviļņoti līdz asarām.

«Žizeles» poētiski smeldzīgo stāstu Seviljas Karaliskā simfoniskā orķestra pavadījumā izdejoja Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs, Margarita Demjanoka un Sergejs Neikšins, Jūlija Gurviča un Aleksejs Avečkins. Pie diriģenta pults bija Farhads Stade.

Spānijas prese latviešu baletu lutinājusi: ģenerālmēģinājumu filmējuši veseli četri televīzijas kanāli, bet Spānijas galvenā raidstacija izveidojusi 30 minūšu sižetu ierasto divu minūšu vietā. Tāpat arī preses konferenci apmeklējuši vairāki desmiti žurnālistu.

«Tie ir erudīti cilvēki, kas redzējuši neskaitāmu baleta trupu sniegumu, tāpēc savu spriedumu veido, pamatojoties uz redzētā salīdzinājumu. Jo - lai profesionāli izvērtētu baleta izrādi, jānoskatās vismaz 10 dažādas iestudējuma versijas! Tāpēc bija īpašs gandarījums dzirdēt labus vārdus no kritiķes, kura baleta iestudējumus vērtējusi vairāku desmitu gadu garumā,» – tā A. Leimanis.

Tieši tāpēc arī nav iemesla apšaubīt spāniski runājošo baleta kritiķu pausto dažādos preses izdevumos, atspoguļojot latviešu baleta sniegumu Seviljā.

Kritiķu vērtējums

«Žizeles lomā nedrīkst kļūdīties. Pat vismazākās šaubas ir pamanāmas, precizitātes trūkums kropļo deju. Žizeli var dejot tikai virtuozi, ar dramatiski piesātinātu tēlojumu, un to spoži un meistarīgi paveica latviešu balerīna Elza Leimane-Martinova, sniedzot mums vienu no pēdējo gadu labākajām «baltā baleta» izrādēm,» respektablajā portālā «abcSevilla.com» pauž baleta kritiķe Marta Karasko.

Viņas kolēģe Doloresa Gerero no laikraksta «El Correro de Andalucia» ir līdzīgās domās: «Latvijas Nacionālais balets ar ģeniālo uzstāšanos darīja sev godu: «Žizeles» uzvedumam piemīt visas romantiskā baleta īpašības - krāsaina zīda baleta tērpi, krāšņa scenogrāfija, izteiksmīga gaismu partitūra un skaists kordebalets, kas pārsteidz ar savu precizitāti un tehnikas tīrību. Baleta horeogrāfijā ir daudz izaicinājumu, piemēram, izvērstie skati, kuros kordebalets, izpildot deju puantēs, pavada galvenos izpildītājus. Solistu vidū īpaši jāuzteic Elza Leimane-Martinova, kura pierādīja izteiksmes un tehnikas spējas, raisot skaļas ovācijas. Arī Andris Pudāns Hilariona lomā un Raimonda Martinova princis Alberts priecēja skatītājus ar izteiksmīgiem lēcieniem un piruetēm. Tāpat Iļana Puhova vilu karalienes lomā eleganti veidoja dialogu ar galveno lomu izpildītājiem, izraisot patiesu sajūsmu.»

«5 tango»

Mūsu baleta tuvākās viesizrādes saistītas ar Maskavu: jau 30. janvārī tur tiks izdejota laikmetīgās dejas izrāde «Otello», savukārt 16. un 17. aprīlī – jauniestudējums «5 tango», kas pirmizrādi LNO piedzīvos 14. februārī. «Uzzinot, ka gatavojamies laikmetīgās dejas izrādei «5 tango» Hansa van Mānena iestudējumā, Spānijā saņēmām apbrīnas pilnus komplimentus par Latvijas baleta progresīvo atvērtību laikmetīgumam. Jo Hanss van Mānens ir cilvēks-leģenda, kas lielā mērā ietekmējis pasaules baleta vēsturi,» gandarījumu neslēpj Aivars Leimanis.