Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Uzņēmēja Mārtiņa Bondara sieva, māksliniece Ieva Bondare, kuru plašāka sabiedrība atminas kā titulu «Misis Latvija 1997» un «Misis Globe 1998» ieguvēju, pirmo gadu studē Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā, audzina trīs bērnus, pagūst būt lieliska sieva un saimniece. Prasmīgi sabalansējot pienākumus, Ieva pati savām rokām ģimenes mājā radījusi Ziemassvētku noskaņu - nopinusi trīs Adventes vainagus, izrotājusi mājas fasādi ar egļu skuju virtenēm, kā arī uzņēmusi Ziemassvētku vecīti, kurš šogad ieradies daudz ātrāk nekā citus gadus.
Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Ieva Bondare atzīst, ka viņa mēģina sabalansēt savu laiku, lai neviens necieš un nezaudē, turklāt viņai lielisks palīgs ir vecākais dēls Daniels (20), kurš jaunākās māsas Džūliju (12) un Jasmīnu (8,5) aizvizina uz dejošanas nodarbībām. «Ja glezno, tad acis mirdz, arī no mīlestības, protams,» teic Ieva.
Bondaru ģimenes māja jau izrotāta Ziemassvētku noskaņā. «Mājas balkoni ir sapušķoti ar egļu skuju virtenēm un elektriskajām lampiņām. Uz mājas durvīm un pie jumta kores ir uzlikti manis pašas pītie Adventes vainagi. Nevarēju atrast tādus vainagus, kas man patiktu, tādēļ pati ķēros klāt un nopinu veselus trīs. Māksliniekiem ir grūti atrast savai gaumei atbilstošas lietas, vieglāk ir pašiem radīt,» viņa stāsta.
Ieva Bondare Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Ziemassvētkiem Bondaru ģimene gatavojas jau laikus. Ieva neslēpj, ka viņai nepatīk visu atlikt uz pēdējo brīdi: «Daļa dāvanu jau ir sagādātas, bet viss saraksts vēl nav izpildīts.»
Bondaru mājās šogad jau novembra pēdējā nedēļā paviesojies arī Ziemassvētku vecītis, kurš apciemojis jaunāko meitu Jasmīnu. «Meita jau no septembra cītīgi katru dienu rakstīja vēstules Ziemassvētku vecītim. Kad mūs apciemoja vecītis, viņš teica: skat, kā, Mārtiņš jau 20 gadus nav rakstījis vēstuli Ziemassvētku vecītim, bet Jasmīnīte no septembra raksta diendienā, tādēļ arī saņēma savu dāvaniņu – mazu Vesthailendas balto terjeru, kura vārds ir Oso,» stāsta Ieva un piebilst, ka arī Džūlija raksta vēstulītes Ziemassvētku vecītim, vienīgi vecākais dēls to vairs nedarot. Protams, arī šajos Ziemassvētkos pie Bondariem, kad visa kuplā radu saime, pavisam 33 cilvēki, svinēs svētkus, ieradīsies arī vecītis ar dāvanām. «Vecīša tērps mums ir, bet šoreiz ir jāmaina vecītis, jo bērni sāk piefiksēt, ja kādam tētis uz to brīdi, kad pie durvīm klauvē vecītis, ir pazudis,» piebilst Ieva.
Ieva un Mārtiņš Bondari Foto: Mārtiņš Otto/TVNET
Kopš 1. decembra Bondaru mājās jau ilgus gadus nemainīga ir tradīcija, kad uz bērnu istabu durvju rokturiem nolikta Ziemassvētku zeķe, kurā katru rītu bērni atrod kādu našķi vai gardumiņu. «Mēs jau smejamies, kāpēc šāda tradīcija nevarētu visu cauru gadu būt, jo meitas tik priecīgi no rītiem mostas un skrien skatīties, kas zeķē atrodas,» savas ģimenes Ziemassvētku tradīcijas atklāj Ieva, kura Ziemassvētkos svin arī savu vārda dienu.
