Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Jānis Žilde: Vladimir, atbrīvo, «Pussy Riot»! (48)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Lai kaut nedaudz mazinātu radušos iespaidu, ka pašmāju mūziķi ir totāli apolitiski un tikai «pa ausu galam» ir dzirdējuši par «Pussy Riot», pavisam īsi, pats būdams mūziķis («Satellites LV»), zemāk sekojošajās rindās paudīšu savu stingro atbalstu «Pussy Riot» manifestam un nosodīšu Krievijas varas liekulību. Ja nu noder... Vēl piebildīšu vien to, ka medijiem, manuprāt, nebūtu tik daudz jāprasa viedoklis popmūziķiem, bet gan mūsu baznīckungiem un politiķiem. Ne jau pati mūzika ir šā protesta fokuss. Runa jau «nav par krekliem, bet par sirdsapziņu».

Es, tāpat kā daudzi citi visā pasaulē, uzskatu, ka «Pussy Riot» performance/lūgšana nav nekas krimināli sodāms (lūgšana Svētajai Jaunavai Marijai, lai viņa atbrīvo Krieviju no Vladimira Putina). Tā bija savdabīga lūgšana bez trokšņa, kas norisinājās dievnamā, un tās galvenais mērķis - pievērst sabiedrības uzmanību jau daudzus gadsimtus (pat jau kopš Ivana Bargā laikiem) pastāvošajai Kremļa un Baznīcas ciešajai draudzībai. Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila atklāta aģitācija par Vladimiru Putinu, kopīgas biznesa intereses, zelta pulksteņa cenzūras skandāliņš utt.

Arī vietas izvēle - Kristus Glābēja katedrāle, kas savulaik 1920. gados uzspridzināta un vēlāk uzcelta no jauna visā savā greznībā, ir pamatota. Ne jau stacijas laukumā vai operā ir jāprotestē pret reliģijas līderu divkosību! Turklāt, ja vēl nesen (1. maijā) kādā baznīckungu rīkotajā korporatīvajā ballītē šajā pašā katedrālē (gan citā telpā) uzstājās disko mūzikas grupa «Boney-M», tad arī jautājums par mūzikas žanra (faktiski uz vietas performances laikā nekāds pankroks neskanēja) izvēli vispār ir lieks.

Pretstatā «Femen» solidaritātes incidentam ar nozāģēto krustu (šādu rīcību nosodu, jo «Pussy Riot» fokuss nebija reliģija kā tāda), feministu pankgrupa neko nesagāza, neizdemolēja vai neapgānīja. Arī visas iepriekšējās meiteņu aktivitātes pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā nav nekas jauns un šokējošs.

Manuprāt, Krievijas varas iestādes ar «Pussy Riot» arestēšanu, iešāva sev kājā. Noturot ieslodzījumā grupu veselus piecus mēnešus, par attaisnojošu spriedumu vairs runāt nedrīkstēja. Tā būtu vājuma izpausme. Ja meitenes būtu atlaistas uzreiz pirmajā dienā, tad brēka nebūtu bijusi tik liela.

Un nobeigumā. Sprieduma paziņošanas dienā grupa laida klajā savu jaunāko singlu «Путин зажигает костры революций» («Putins iededz revolūcijas ugunskurus»), kas muzikāli pārsteidza daudzus. Tas ir kvalitatīvi ierakstīts, lieliski izpildīts feministiskā pankroka paraugs, kuru atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu mūzikas kritiķi, to skaitā mūzikas gaumes noteicējs «Pitchfork.com».

Es ļoti ceru, ka «Pussy Riot» akcija netiks pārprasta un kādi aprobežoti ļautiņi plašajā Krievijā nesāks tagad demolēt dievnamus. Tāds nav «Pussy Riot» vēstījums. Tā vietā ceru, ka vairāk diskutēsim par dzimumu vienlīdzību, vārda brīvību un reliģijas ietekmi uz politiskiem lēmumiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu