Es, tāpat kā daudzi citi visā pasaulē, uzskatu, ka «Pussy Riot» performance/lūgšana nav nekas krimināli sodāms (lūgšana Svētajai Jaunavai Marijai, lai viņa atbrīvo Krieviju no Vladimira Putina). Tā bija savdabīga lūgšana bez trokšņa, kas norisinājās dievnamā, un tās galvenais mērķis - pievērst sabiedrības uzmanību jau daudzus gadsimtus (pat jau kopš Ivana Bargā laikiem) pastāvošajai Kremļa un Baznīcas ciešajai draudzībai. Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila atklāta aģitācija par Vladimiru Putinu, kopīgas biznesa intereses, zelta pulksteņa cenzūras skandāliņš utt.
Arī vietas izvēle - Kristus Glābēja katedrāle, kas savulaik 1920. gados uzspridzināta un vēlāk uzcelta no jauna visā savā greznībā, ir pamatota. Ne jau stacijas laukumā vai operā ir jāprotestē pret reliģijas līderu divkosību! Turklāt, ja vēl nesen (1. maijā) kādā baznīckungu rīkotajā korporatīvajā ballītē šajā pašā katedrālē (gan citā telpā) uzstājās disko mūzikas grupa «Boney-M», tad arī jautājums par mūzikas žanra (faktiski uz vietas performances laikā nekāds pankroks neskanēja) izvēli vispār ir lieks.
Pretstatā «Femen» solidaritātes incidentam ar nozāģēto krustu (šādu rīcību nosodu, jo «Pussy Riot» fokuss nebija reliģija kā tāda), feministu pankgrupa neko nesagāza, neizdemolēja vai neapgānīja. Arī visas iepriekšējās meiteņu aktivitātes pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā nav nekas jauns un šokējošs.