Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Otro reizi Latvijā - maestro Adigezalovs kopā ar LSO

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto / LSO

17.augustā plkst. 19 Liepājas Latviešu biedrības namā festivālā «Liepājas vasara» Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) priekšā jau otro reizi stāsies izcilais azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs. Koncertprogrammā franču mūzikas šedevri. Soliste – spoža latviešu jaunās paaudzes vijolniece Paula Šūmane, informē LSO pārstāve Iveta Vēvere.

«Šis ir diriģents, kurš patiesi iedvesmoja orķestri, kad pagājušā gada maijā Lielajā Ģildē LSO ar azerbaidžāņu Maestro tikās azerbaidžāņu simfomugama programmā. Saņēmām lieliskas atsauksmes no Latvijas mūzikas profesionāļiem. Tiešām izcils meistars!» atzīst LSO vadītājs Uldis Lipskis.

Lai gan Jalčina Adigezalova vārds Latvijā ir pazīstams tikai šauram publikas lokam, viņš ir pasaules atzinību guvis azerbaidžāņu diriģents, kas koncertējis ar daudziem izciliem solistiem, tostarp čellistiem Mstislavu Rostropoviču un Ivanu Monigeti, pianistiem Nikolaju Petrovu, Pēteri Jablonski, Borisu Berezovski, vijolniekiem Dmitriju Koganu un Sergeju Stadleru un citiem. Bijis gan Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, gan Azerbaidžānas Operas un baleta teātra un Stambulas operas un baleta teātra diriģents, kā viesdiriģents aicināts muzicēt Krievijā, Austrijā, Itālijā, Turcijā, Beļģijā, Spānijā, ASV un citur.

Bijis Mocarta mūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs,

cieši sadarbojas ar Maskavas Helikon-operu. Ar Jalčinu Adigezalovu pie diriģenta pults ir izdoti vairāk nekā 10 mūzikas ieraksti, piedaloties tādiem orķestriem, kā Čaikovska Lielais Simfoniskais orķestris, Azerbaidžānas Valsts simfoniskais orķestris, Stambulas Operas orķestris, kā arī Krievijas Radio un TV orķestris.

Liepājas Simfoniskais orķestris FOTO: Publicitātes foto / LSO1894.gadā impresionists Klods Debisī sacer muzikālu partitūru, kas top, iespaidojoties no 1876.gadā simbolisma spilgtākā pārstāvja literatūrā Stefana Malarmē uzrakstītās poēmas «Fauna diendusa». Šī prelūdija kļūst par pirmo darbu, kas Klodam Debisī sniedz Eiropas slavu. Bez šā skaņdarba programmā skanēs arī Morisa Ravēla «Pavana mirušās infantes piemiņai» un horeogrāfiskā poēma «Valsis», Žorža Bizē svītas «Arliete» Nr.1 un Nr.2, kā arī Kamila Sensānsa «Introdukcija un rondo kapričiozo» op.28, kur vijoles solo izpildīs 13 starptautisku konkursu un Lielās mūzikas balvas 2011 laureāte Paula Šūmane. Koncertā piedalīsies jaunā talantīgā latviešu vijolniece Paula Šūmane
Liepājas Simfoniskais orķestris FOTO: Publicitātes foto / LSO1894.gadā impresionists Klods Debisī sacer muzikālu partitūru, kas top, iespaidojoties no 1876.gadā simbolisma spilgtākā pārstāvja literatūrā Stefana Malarmē uzrakstītās poēmas «Fauna diendusa». Šī prelūdija kļūst par pirmo darbu, kas Klodam Debisī sniedz Eiropas slavu. Bez šā skaņdarba programmā skanēs arī Morisa Ravēla «Pavana mirušās infantes piemiņai» un horeogrāfiskā poēma «Valsis», Žorža Bizē svītas «Arliete» Nr.1 un Nr.2, kā arī Kamila Sensānsa «Introdukcija un rondo kapričiozo» op.28, kur vijoles solo izpildīs 13 starptautisku konkursu un Lielās mūzikas balvas 2011 laureāte Paula Šūmane. Koncertā piedalīsies jaunā talantīgā latviešu vijolniece Paula Šūmane Foto: Publicitātes foto / LSO

Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties visās «Biļešu paradīzes» kasēs.


Nepalaid garām!

Uz augšu