Kaitinoša un jēla slavenību karaoke divu stundu garumā.

Apraksts: Šerija, meitene no kādas ASV mazpilsētas, dodas uz Holivudu, lai piepildītu savus sapņus. Tur viņa satiek Drjū, vietējo puisi ar izcilu mūziķa talantu. Abu mīlas stāsts vijas ar notikumiem pilsētas populārākajā mūzikas klubā, kurā dzīve mutuļo rokenrola ritmos. Filma «Mūžīgi roks» balstīta uz populāra Brodvejas mūzikla motīviem, un tajā skan dziesmas no tādām roka leģendām kā «Def Leppard», Joan Jett, «Journey», «Foreigner», «Bon Jovi», «Night Ranger», «Twisted Sister», «Poison» u.c.

Pārdomas.

Filmas «Mūžīgi roks» recenziju varētu aprakstīt vienā skaistā teikumā angliski, kuru netīšām uzgāju tīmekļa plašumos, proti, «Rock Of Ages is so not rock and roll»,

domāju, ka šoreiz var iztikt arī bez tulkojuma. No rokmūzikas šajā filmā ir tikai pāris dziesmas un tās nosaukums, viss pārējais ir bērnišķīgi samākslots un tik jēls, ka kauns skatīties. Es tā arī nesapratu, kas ir šīs filmas mērķauditorija - bērni un jaunieši vai tiešām īsti rokmūzikas cienītāji, šajā gadījumā es nerunāju par pašmāju rokeri Kažu, bet gan vīriem ar garām bārdām un ādas biksēs un jakās. Būtu diezgan interesanti vērot kino seansu, kurā puse zāles būtu dusmīgi un notetovēti vīri ar miestiņu rokās, bet otra puse zāles būtu jaunieši ar čupa-čups konfektēm.

«Mūžīgi roks» ir stāsts par meiteni no laukiem vārdā Šerija, kas dodas uz Holivudu laimi meklēt, protams, kā jau lauku meitenēm ierasts, jau pirmajā dienā viņa tiek apzagta un paspēj iemīlēties kādā puisī vārdā Drjū. Piecu minūšu laikā tiek pastāstīts vesels stāsts, bet, par nelaimi, tālāk viss tiek stiepts divu stundu garumā, vilšanās, atkal iemīlēšanās, krāpšana un citas klišejiskas lietas, kurām ar rokmūziku ir tik pat daudz kopīga, cik īstās mīlestības gredzenam ar pornozvaigzni.

Roka faniem galvoju, ka pakratīt galvu roka skaņās var labi ja uz piecām minūtēm, bet pārējo laiku galvu nākas grozīt nesapratnē, kas un kāpēc norisinās uz kino ekrāna. Ja tu ej uz «Mūžīgi roku», rēķinies ar to, ka maksāsi par labu aktieru slikti izpildītu karaoki divu stundu garumā.

Vēlos pieminēt divas lietas, kas tomēr «Mūžīgi rokā» mani simpatizēja. Toma Krūza atveidotais Steisijs Džeks ir lielisks, patiesībā vienīgais, kas kaut cik šajā filmā atgādināja par rokmūziku. Varēja noprast, ka viņš cenšas atdarināt grupas Guns N' Roses līdera Aksela Rouza (Axl Rose) stilu, kas viņam arī izdevās lieliski. Arī Steisija Džeka noslēpumainība un savdabīgās kustības, runas maniere liecināja, ka Toms Krūzs ir pamatīgi piestrādājis pie šīs lomas. Otra lieta bija gaumīgā pasmiešanās par popmūzikas nākotni un «boy band» žanru kā tādu. Vai kāds atceras «Backstreet Boys»? Diemžēl

pati filma ir nevis mīlestības vēstule rokmūzikai, kā to solīja filmas veidotāji, bet gan izsmiekls par šo žanru.

Lai arī aktieru komanda ir savākta vienreizēja, šī ir tā filma, kurā tie kalpo par labu tikai filmas reklāmas plakātos un pašā filmā no viņiem nav nekādas jēgas. Katrs no viņiem dara, ko grib, līdz ar to filmā nav nekādas kārtības. Liela komanda ar spilgtām zvaigznēm vienmēr režisoram uzliek milzu pienākumu katram ierādīt savu vietu, pretējā gadījumā katrs vēlas paspīdēt pa savam un filmas tēliem nav nekāda balansa, kas savukārt izraisa pamatīgu haosu pašā filmā. «Mūžīgi roks» ir piemērs, kā režisors nav spējis tikt galā ar saviem pienākumiem.

Nobeigumā, ja tev ļoti patīk tīņu iemīļotais seriāls «Glee» («Radīti skatuvei»), tad šī filma ir priekš tevis. «Mūžīgi roks» ir tikai un vienīgi seriāla «Glee» supergara sērija ar labiem aktieriem. Ja septiņdesmito un astoņdesmito gadu rokmūzikas kults tev ir mīļš un tuvs sirdij, iesaku no šīs filmas turēties pa gabalu.

Vērtējums: 4/10