Esmu sekojis šīs grupas radošajām gaitām jau kopš agrīno inkarnāciju "Rubin Carter" un "The Movies" laikiem, un ar katru jaunu ierakstu grupas galvenais virzītājspēks Sergejs Jaramišjans solīti pa solim pilnveidojis savas muzikālās vīzijas. Kopš 2004. gada, kad "Rubin Carter" pajuka un tika izveidota jauna apvienība "The Movies", kas vēlāk pārtapa par Tribes of the City, Sergejs, Mihails Sergejevs, Juris Justs, Ints Barkāns, Andrejs Vasiļjevs un, protams, harismātiskā soliste Ksenija Sundejeva ir kļuvuši par vienu no ievērojamākajiem spēkiem pašmāju neatkarīgajā mūzikā. Grupa vienmēr atstājusi vienota, saliedēta muzikāla organisma iespaidu. Mazliet žēl, ka pēc veiksmīgās sadarbības ar producentu Gregu Haveru (Manic Street Preachers", "Super Furry Animals", "Catatonia") iepriekšējā albumā "For The Sleepy People" un pirmajiem veiksmīgajiem solīšiem rietumu klausītāja iekarošanā atsevišķas ieinteresētās puses pārāk ātri šo interesi zaudēja (iespējams, arī pati grupa nebija gatava kādiem neērtiem kompromisiem). Manuprāt, Tribes of the City bija (ir) salīdzinoši liels potenciāls, visi komponenti, lai ietu tālāk grupai ir savās vietās. Ja ar pirmo reizi neizdodas, ir jāmēģina vēl un vēl, jāieraksta trešais, ceturtais, ja nepieciešams - piektais un sestais albums, aktīvi visām iesaistītajām pusēm jāstrādā, un tikai tad var cerēt uz pozitīvu rezultātu. Taču, ja kāda no pusēm pēc pirmajām grūtībām tam visam atmet ar roku, ķeras klāt kam jaunam un pavisam citam, tad, manuprāt, tāda īstermiņa svaidīšanās vien sanāk.

Grupas jaunākais dubultalbums "Recipe of the Golden Dream" (būtībā viens albums divās daļās) šoreiz tapis bez zvaigžņotu producentu līdzdalības, albums ierakstīts mūsu pašu "Sounddivision Studio" skaņu inženiera un plates līdzproducenta Gata Zaķa ("The Mundane" solists) uzraudzībā. Muzikāli tas sadalīts divos atsevišķos diskos, kaut kopējā hronometrāža nepārsniedz viena diska - 50 minūšu garumu.

"Recipe of the Golden Dream" ir raupjāks, netīrāks (labā nozīmē) par salīdzinoši dzidri producēto "For The Sleepy People", grupa atļāvusies arī vairākas ambientas, trokšņu atkāpes ("Zabitij Son", "Zolotoj Son", "Arabian Nightmare"), kas kalpo kā muzikālo "ķieģelīšu" saistviela. Albumu ievada 3/4 ieturētais "Cocteau Twins", "Sundays" radniecīgais valsītis "Inverse", kas zināmā mērā sasaucas ar iepriekšējā albuma melodiskajiem singliem, taču jūtams, ka grupa nav mēģinājusi par katru cenu dziesmas pakļaut vispārpieņemtajiem radio formāta vai singla formāta rāmjiem.

Pēc nelielās atkāpes seko 1980. gadu "The Cure" noskaņās ieturētais dinamiskais "Reaļizacija", kurā Ksenijas balss tā arī neiestājas, taču jau nākamais skaņdarbs šo mazo "trūkumu" kompensē ar uzviju. Ar amerikāņu minimālisma komponista Stīva Reiha mūzikai raksturīgo "staigājošo flažaletu" dziesmas "You Act Like A Baby" (skat. video) ievadā seko viena no plates skaistākajām un melodiskākajām kompozīcijām. Sekojošais "Two Voices" sasaucas ar 1990. gadu britu indīmūzikas apvienības Pale Saints skaņu pasauli. Šajā dziesmā blakus Ksenijas vokālam dzirdama arī grupas taustiņinstrumentālista Mihaila balss.

Pirmajā ciešripā (diskā) iekļauta arī grupas pirmā (žēl, ka vienīgā) dziesma krievu mēlē - "Paralēles", kurā Ksenija pati iespēlējusi basģitāras partiju. Lieki piebilst, ka šis skaņdarbs izklausās visorganiskāk un ir viena no plates virsotnēm, nekādu lieku piedziedājumu, garu pantiņu - tikai dažas, trāpīgas noskaņu uzburošas rindiņas. Tiesa, arī angliski iedziedātās dziesmas šai grupai (vienai no retajām Latvijā) piestāv. Ksenijas balss ir integrēta kopējā skaņas sienā, arī dziesmu vārdi ir vairāk asociatīvi, mazāk stāstus stāstoši, tas viss šajā gadījumā attaisno angļu valodas lietošanu.

Pirmo disku noslēdz jau radio izskanējušais "Sun is Alive", kas arī daļēji sasaucas ar iepriekšējā albuma skaņu estētiku.

Otro disku, kuru paši grupas dalībnieki raksturo kā mazliet "grandžīgāku" (no vārda grunge (mūzikas virziens)), ievada salīdzinoši smagnējais "Everyone is There", tam seko nedaudz "kreiniskais" ("Cranes") "Dangerous Youth" un "raidiskais" ("Ride") "Last Gig - With My Friends". Ar šādām muzikālām asociācijām var rotaļāties arī citās dziesmās, šeit var atrast gan The Cure un My Bloody Valentine, gan jau minētos Ride un Cocteau Twins, gan salīdzinoši jaunākiem līdzgaitniekiem, piemēram Asobi Seksu radniecīgus vaibstus, taču tas viss kopā sajaucas vienā labskanīgā Tribes of the City skaņu jūklī, veidojot tikai "traibiem" raksturīgu skanējumu.

Pati grupa raksta: "Šis albums ir kā vīziju un ainu, kas radušās no atmiņām, atsevišķām sajūtām, apskatītām caur īstenības prizmu, apkopojums. Šo ainu saturi bieži saplūst kopā, veidojot juceklīgu apziņas straumi, kas raksturīga arī sapņiem. Albums ietver sevī 15 nejaušus sapņus, kas sadalīti divās daļās pēc to noskaņām. Lai saprastu, ko mēs ar šo albumu vēlamies izteikt, ir nepieciešams atcerēties aizmirstos bērnības sapņus."

Pagaidām labākais šā gada pašmāju mūzikas ieraksts.