Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Dokumentālās filmas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" pirmizrāde

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Otrdien, 24.februārī, plkst.18 kinoteātrī "Rīga" notiks dokumentālās filmas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" pirmizrāde.

Filma ir jaunās režisores Ineses Vēriņas veidots vēstījums par divām unikālām fotoakcijām - "Viena diena Latvijā", kas notika 1987.gadā, un tās turpinājumu pēc 20 gadiem, kas notika 2007.gada 31.augustā.

Filmas producents un finansētājs ir uzņēmējs Viesturs Koziols.

1987.gada 28.augustā Latvijā risinājās nebijusi fotoakcija, kad vienas dienas laikā desmitiem Latvijas un ārzemju fotogrāfu iemūžināja dažādas Latvijas vietas un cilvēkus. Toreiz iecerētais fotoalbums, kas parādītu 1987.gada Latviju caur fotoobjektīva visuredzošo aci, netika izdots.

Akcija "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" bija daudz vērienīgāka mēroga pasākums nekā padomju gados notikusī akcija. 1987.gadā fotogrāfu fiksējamo tēmu skaits sasniedza 500, bet "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" tematu skaits bija izaudzis jau līdz 1300. Arī pieaicināto fotogrāfu skaits bija daudz lielāks - 1987.gadā akcijā piedalījās 80 fotogrāfu, 2007.gadā - 180.

Filmas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" radošā komanda 2007.gada 31.augustā dokumentēja akcijas norisi, kas tika papildināta ar ekskluzīviem kadriem no 1987.gada akcijas un sabiedrībā pazīstamu un ietekmīgu personu un fotogrāfu viedokļiem par to, kā 20 gadu laikā ir mainījusies Latvijas valsts un tās iedzīvotāji.

Savas atmiņas par 1987.gadu filmā pauž arī finansists Anrijs Lembergs un jurists Aivars Borovkovs, savukārt savu redzējumu par 20 gados sasniegto stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Šie un vēl daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki 2007.gada fotoakcijā piedalījās to populāro personu vidū, kuru aizraušanās ir fotomāksla.

Filmā savās pārdomās dalās arī mākslinieki - modes mākslas pārstāvji Bruno Birmanis un Uģis Rūķītis, kā arī vairāki profesionālie fotogrāfi un akcijas "Viena diena Latvijā" organizatori.

"Gluži kā pašas akcijas rezultātā iegūtais fotomateriāls bija tik liels, lai pietiktu vēl vairākām grāmatām, tā arī safilmētais materiāls bija tik liels, lai pietiktu vismaz divām filmām. Un nevis tāpēc, ka safilmētais materiāls bija daudzu stundu garumā, bet tādēļ, ka tajā bija daudz vērtīgas informācijas un laikabiedru pārdomas par šo un aizgājušo laiku," stāstīja Vēriņa.

Dokumentālā filma "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" ir jaunās režisores Vēriņas debija šāda mēroga dokumentālo filmu uzņemšanā. Filmas režisore ir beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Audio vizuālās mākslas nodaļu un kopš 2006.gada studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā.

Kopš 2008.gada Vēriņa vada reklāmas aģentūru "White Cat", kā arī ir interneta portāla "www.luxuries.lv" galvenā redaktore. 2005.gadā Vēriņa veidoja video noformējumu Dailes teātra izrādei "Māris Čaklais. Mīlnieks atgriežas noziegumvietā", bet 2007.gadā Andrejsalā tika organizēta viņas personālizstāde "Kārtējās ekstāzes tuvums".

Jau no vidusskolas laika Vēriņa aizraujas ar video mākslu un kino. Pēdējo četru gadu laikā ir tapuši vairāki dažādu stilu video un animācijas darbi, ar kuriem māksliniece ir piedalījusies dažādās lokāla un starptautiska mēroga izstādēs un festivālos, piemēram starptautiskajā filmu festivālā "Ūdensgabali" ar eksperimentālajām īsfilmām "Mazliet par sevi" un "Reibums", jauno mākslinieku izstādē "Nieze" ar videodarbu "360", internacionālajā mākslas festivālā "Sarajevas ziema 2008. Barikādes bez robežām" Bosnijā un Hercegovinā ar darbu "I am going up to the Sky", kā arī starptautiskajā festivālā "Shoot Me Film Festival" Nīderlandē ar darbu "Gold Digger".

Dokumentālās filmas "Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem" tapšanā piedalījās jauni un atraktīvi cilvēki. Režisorei asistēja žurnāliste Kristīne Melne, savukārt ar administratīvajām lietām palīdzēja Mārtiņš Brīniņš. Montāžu veica pati filmas režisore un pieredzējusī montāžas režisore Gunta Ikere. Filmas mūzikas autors ir Eduards Čipots, kas Latvijas elektroniskās mūzikas scēnā plašāk pazīstams kā "Edward D-tech".

Nepalaid garām!

Uz augšu