Kāds gan tur brīnums! Monako vairāk nekā 700 gadu ilgajā vēsturē nav trūcis ne fantastisku pasaku, ne dēku, ne skandālu, ne arī traģēdiju. Zinātāji pat apgalvo, ka šai ģimenei ir uzlikts ciešanu lāsts. Izņēmums nav bijusi arī Renjē III un Greisas Kellijas vecākā meita princese Karolīna. Arī viņas dzīvi ir caurvijuši augstākās laimes un satriecoša traģisma caurstrāvoti mirkļi, kaisles pilna mīlestība un sirdi plosošas skumjas par mātes, vīra un tēva nāvi. Par spīti visam viņa spējusi sabiedrībā vienmēr parādīties lepni paceltu galvu un ar atturīgi vēsu distanci. Kādā no savām ļoti retajām intervijām izdevumam "Paris Match" Karolīna izteikusies, ka esot piedzīvojusi tikpat daudz ciešanu, cik daudzi citi cilvēki. "Ir jāspēj palikt cilvēkam un panest savas ciešanas," sacīja princese. Bet ko lai dara, ja šajās ciešanās noraugās visa pasaule? "Tādās bēdās to nemaz nemana." Princese Karolīna ar vislielāko pienākumu apziņu ir uzņēmusies tādu kā visas valsts mātes lomu — spītējot pašas likteņa sitieniem.

Renjē III un Greisas Kellijas vecākā meita

Princese Karolīna kļuva tā īsti pieaugusi 25 gadu vecumā, kad traģiskā autoavārijā bojā gāja viņas māte, bijusī Holivudas zvaigzne Greisa Kellija. Greisa savulaik bija atteikusies no savas veiksmīgās aktrises karjeras, lai kļūtu par Monako firsta Renjē III dzīvesbiedri. Toreiz jaunajai sievietei nebija nekāda priekšstata par to, kas viņu sagaida firsta Grimaldi sievas kārtā. Jaunā dzīve, kas no ārpuses šķita grezna un spoža, nebija nekāda medusmaize — Greisa sēdēja zelta krātiņā un bija spiesta atteikties no piedāvātajām kinolomām. Būdama gudra un izglītota sieviete, viņa prata pielāgoties jaunajiem apstākļiem un pienākumiem. Arī attiecībās ar Renjē dažkārt Greisa balansēja kā uz naža asmens. "Es iemācīšos viņu mīlēt," tā toreiz teikusi Greisa. Un nevar nenoticēt šo vārdu patiesumam, kuru galvenais apliecinājums ir viņu bērni. 1957. gada 23. janvārī piedzima Karolīna, gadu un divus mēnešus vēlāk, 1958. gada 14. martā — Alberts, bet 1965. gada 1. februārī — Stefānija. Greisa lieliski veica ne tikai savus sievas un mātes, bet arī publiskos pienākumus. Taču viņas vēsā distance, kas Holivudā tika tulkota kā īpaši erotiska, līdz pat viņas nāves stundai lika sabiedrībai minēt, vai Greisa Kellija ir atradusi savu laimi. Šis jautājums tā arī palicis neatminēts, taču neapstrīdams ir fakts, ka Greisa Kellija savu firsta dzīvesbiedres lomu nospēlējusi spīdoši.

Trīs laulības un četri bērni

Tikpat teicami savus pienākumus pilda arī Greisas vecākā meita Karolīna. Privātā dzīve viņai nav bijusi sevišķi laimīga. 21 gada vecumā Karolīna pretēji vecāku gribai apprecējās ar uzdzīvotāju un pleiboju Filipu Zuno. Šīs attiecības ilga tikai divus gadus, un drīz pēc tam Karolīna jāvārdu teica itāliešu uzņēmējam Stefano Kasiradži. Piedzima bērni: Andrea Alberts Pjērs, Šarlote Marī Pomelīne un Pjērs Stefano Renjē. Taču ģimenes laime ilgi neturpinājās. 1990. gadā ātrumlaivu sacensību laikā Stefano gāja bojā. Vēlreiz doties laulības ostā Karolīna riskēja tikai pēc deviņiem gadiem, apprecoties ar Hannoveres princi Ernstu Augustu. 42 gadu vecumā viņa pasaulē laida ceturto bērnu — Aleksandru Sofiju. Jāteic, ka princesei neklājas viegli. Kaut arī zinātāji apgalvo, ka dzīvē Hannoveres princis esot jauks un patīkams cilvēks, sabiedrībā viņš zināms kā skandalozs vīrietis, kas aizraujas ar alkohola lietošanu, palaiž rokas un lamājas. Taču Karolīna kā īsta lauvene pratusi iespēju robežās šīs nianses slēpt.

Absolūti perfekta

Patiesībā viņai vajadzētu būt laimīgai sievietei. Bērni — tā ir katras sievietes bagātība un lepnums. Un ja vēl viņi ir četri! Vecākā meita Šarlote ir ļoti līdzīga mātei, Andreas savukārt ir līdzīgs savam tēvam un 1999. gadā ierindojās pat "People" izdevuma veidotajā "50 pasaules skaistāko vīriešu sarakstā". Savukārt pastarīte Aleksandra ir beidzot ienesusi princeses Karolīnas dzīvē senilgotu mieru. Ko vēl zinām par šo ģimeni? Viņu draugi ir spējuši ietīt Karolīnas ģimeni biezā un necaurredzamā diskrētumā kokonā. Jau kopš 90. gadu sākuma princese pati ir aktīvi cīnījusies pret viņas un viņas ģimenes privāto fotoattēlu publicēšanu. Kāda ir šī vēsā un atturīgā sieviete, to zina retais. Viņas tuvs draugs ir modes dizainers Karls Lāgerfelds. Viņa atbilde ir īsa un precīza: "Karolīna ir absolūti perfekta." Tas izsaka visu. Pēdējos gados princese pastiprināti pievērsusies labdarībai un kļuvusi par UNESCO labas gribas vēstnieci, lai cīnītos pret bērnu ekspluatāciju.

"Cilvēkam ir jāpaliek indivīdam un nedrīkst ļaut sevi aiznest līdzi straumei," uzskata princese Karolīna un šādu atziņu viņa pati ir ievērojusi visu mūžu.