Arī čiekuru kalte

Kā vienu no interesantākajiem industriālā tūrisma apskates objektiem profesionāļi min a/s Valmieras stikla šķiedra jeb kādreizējo Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu. Tur iespējams apskatīt visu stikla šķiedras ražošanas procesu, sākot jau no pašas izejmateriāla ieguves. Iespējams aplūkot arī no stikla šķiedras saražotos tekstilizstrādājumus.

Ne mazāk interesants, lai arī sezonāla rakstura, ir kūdras ieguves uzņēmums Sedas kūdra, kurā tiek rīkotas grupu ekskursijas. To laikā tiek parādīts arī pats kūdras ieguves process, kā arī tiek pastāstīts, kad un kādus kūdras slāņus vispār var lietderīgi izmantot. Vēl tikai var piebilst, ka ekskursijas nenotiek ne ziemā, nedz arī izteikti lietainā laikā.

Savdabīgs apskates objekts ir SIA Ķoņu dzirnavas netālu no Rūjienas. Tur tiek ražotas vilnas segas un spilveni, bet tūristiem tiek parādīts viss produkcijas tapšanas process.

Par unikālu visas Baltijas mērogā uzskatāma jau 1895. gadā celtā čiekuru kalte Vijciemā, kas tagad pieder VAS Latvijas Valsts meži. Atjaunotajā un uzlabotajā kaltē čiekuri tomēr tiek kaltēti tāpat kā pirms gadsimta – bez speciālām modernajām ierīcēm. Iegūtais produkts ir čiekuru sēklas.

Māls mākslai un celtniecībai

Gala produktu neražojošs, taču gana neparasts industriālā tūrisma apskates objekts ir arī par pagātni liecinošais šaursliežu dzelzceļa bānītis, kas kursē no Gulbenes līdz Alūksnei. Tam izveidota pat speciāla interneta lapa www.banitis.lv, kur iespējams iegūt diezgan plašu informāciju par dažādiem speciāliem pasākumiem un uzzināt arī bānīša ikdienas kustības sarakstu.

Atgriežoties pie reāliem ražotājiem, ļoti interesanta ekskursija varētu būt uzņēmumā Līvānu stikls, kur iespējams aplūkot smalko un neparasto stikla izstrādājumu tapšanas procesu, stikla pūtēju darba vērošanu ieskaitot. Šim uzņēmumam ir tieša saistība ar vēl vienu īpaši pirms Ziemassvētkiem intriģējošu ražotni – uzņēmumu Dobeles sveces. Abiem uzņēmumiem pat ir kopīga interneta lapa www.sveces-stikls.lv, kurā apskatāms arī preču katalogs.

Vēl viena pašmāju amatniecības meistaru darbošanās vieta ir SIA Latvijas keramika Jelgavā (www.keramika.lv), kur arī katram pašam tiek dota iespēja iejusties keramiķa ādā. Tāpat mālu par izejmateriālu izmanto Lodes ķieģeļu fabrika, kur iespējams apskatīt tieši celtniecības materiālu tapšanas procesu, kas pat salīdzinoši nemaz nav tik neinteresants.

Līdz pat kālijam

Latvijā netrūkst kokapstrādes uzņēmumu, taču lielākā daļa no tiem drīzāk ir parasti gateri, un par tādiem tūristu interese ir ļoti neliela. Taču uz šā fona izceļas Līgatnes papīrfabrika, kur apskatāms, kā no koka sprunguļa garā pārstrādes procesā tiek uztaisīta burtnīca. Līdz ar to galvenā mērķauditorija šai fabrikai ir tieši skolēni.

Pieaugušāku auditoriju joprojām saista vēl viens industriālais pagātnes mantojums – Irbenes lokators, kurā notiek diezgan izsmeļošas ekskursijas un cilvēki netiek laisti vienīgi uz paša lielā šķīvja virsmas.

Gan pieaugušajiem, gan bērniem kopš 2000. gada tiek piedāvāta iespēja doties ekskursijā arī pa starptautisko lidostu Rīga (www.riga-airport.com). Interesentiem tiek parādīts tiešām gandrīz viss, sākot no komandtorņa un beidzot ar vietu, kur ierodas pasažieri.

Savukārt Liepājā atrodas vienīgais metalurģiskais uzņēmums Baltijā – a/s Liepājas metalurgs (lm.metalurgs.lv), kas arīdzan piedāvā ekskursijas pa ražotni.

Interesantas tā saucamo gatavo dzelžu apskatīšanas vietas ir gan Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs Rīgā (www.railwaymuseum.lv), gan Ceļu muzejs Šlokenbekas muižā netālu no Tukuma.

Tāpat ļoti savdabīga ekskursiju vieta ir viens no pasaulē lielākajiem kālija sāls pārkraušanas termināļiem – a/s Kālija parks Ventspils ostas rūpnieciskajā zonā. Parks pieejams tikai tūristu grupām, taču tās ar autobusu tiek izvadātas pa visiem lielās teritorijas apskates punktiem, un cilvēki pat esot pārsteigti par to, cik daudz tur ir, ko redzēt.

Tas, protams, nav viss, jo Latvijā netrūkst arī mazāku amatnieku saimniecību, kur individuāliem apmeklētājiem tiks pastāstīts un parādīts vēl daudz kas vairāk, tāpēc atliek turēt acis vaļā!