Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Makšķerniekiem: nāk vēja zivs

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Flickr/Kissimmee - The Heart of Florida

Kad sāk ziedēt ābeles, laiks posties uz vējzivīm – pie sevis skaita vīri un plāno savus darbus tā, lai iznāktu aizskriet līdz jūras krastam.

Saulainā, mierīgā laikā

Pāvilostnieks Dzintars Zamaritis gan velk vējzivis no jūras, gan kūpina tās. "Zivis ir jau klāt, maija vidū bija stāvvados," stāsta Dzintars. Kamēr tās nārstojot, tikmēr par barību interesi neizrādot, jo aizņemtas ar mīlestību. "Šorīt (20. maijā – aut.) makšķerniekus vēl nemanīju.

Parasti vīri darbojas ar pludiņmakšķerēm, uz āķa liek garneli, var ar vizuli. Visērtāk copēt no laivas. Ja tās nav, tad var no malas," klāsta pāvilostnieks.

Vislabākais laiks esot tā ap desmitiem, vienpadsmitiem priekšpusdienā, kad saulains laiks un jūra mierīga. Vakarā, saulei rietot, vējzivis dodoties dziļumā.

Īpaši stipru auklu makšķernieks nelietojot, jo neesot gadījies, ka zivs to nocirstu, toties ar vizuli gan gadījies iecirst tās mugurā. Vēl Dzintars apcer drauga stāstu, kurš vējzivis pamanījies ķert Itālijā. Tur arī nopērkama īpaša ēsma, kas atgādinot vati vai vilnu, tajā ieķeroties zivs knābis. Vai Latvijā var iegādāt ko tādu – neesot ne jausmas. Par vējzivju makšķerēšanu Indijā stāstījis vēl kāds cits paziņa – šīs plēsoņas varot satikt arī tālos, svešos ūdeņos.

Vislabākās – kūpinātās


Dzintaram pašam gadījies noķert kādas pārdesmit zivis uz rāvienu, bet vecie pāvilostnieki reizēm nesot maisiem. Vislabākās esot kūpinātās vējzivis – nolaužot tikai knābi, iztīrot un maucot uz iesma. Protams, tās jāiesāla, bet, kam patīk garšu bagātība, var mēģināt garšvielas pildīt zivs vēderā.

Kūpinātavai jābūt pietiekami augstai, jo zivis reizēm sasniedzot pat metru. Tikpat labi var kūpināt arī uz oglēm. "Galvenais, par ātru neuzlikt vāku," uzsver Dzintars. Zivīm jābūt pietiekami sausām, vāku liek tad, kad tās jau gandrīz gatavas.

Ar cīnītājas raksturu

"Esmu ievācis informāciju un paskatījies, kā to dara. Gatavojos copei, " stāsta kuldīdznieks Guntis Stuceris. Nārsta sākumā vējzivis velkot no mola, vēlāk, kad tās piepeld tuvāk krastam, arī no krasta.

"Vējzivis ķer ar pludiņmakšķeri, var arī ar vizuli. Tā ir īsta bara zivs. Mierīgā laikā redzams, kā ganās ūdenī, izsekojot mazās stincītes vai reņģītes. Plēsoņu patīkami makšķerēt, jo tā ir spēcīga, izlec no ūdens, cīnās ar makšķernieku. Ja ķeras, tad ļoti lielā skaitā, ja nav, tad nekā,"

Guntis raksturo potenciālā loma paradumus.

Zinātāji apgalvo – vajadzīgi lieli pludiņi (20 – 30 g), liels āķis ar garu kātu un metāla pavadiņa, jo vējenes stārķim līdzīgais knābis kā nosēts ar asiem zobiņiem. Vislabāk pludiņa dziļumu uzstādīt ap metru un sviest jūrā, cik tālu vien spēj. Kad zivs sākusi copēt, vajag nedaudz nogaidīt. Lai arī zivs ir ātra un kampj ēsmu pārliecinoši, tās mutes īpatnības garneli neļaujot uzreiz dabūt iekšā.

Nepalaid garām!

Uz augšu