Arī nominācija Lielajai Gada Balvai kā labākais hiphopa albums nav nejauša, tieši otrādi, «Kas ir Kas» ir ,manuprāt, izteikts favorīts konkurencē ar liepājnieku Device un Pārdaugavas mākslinieka Ozola ierakstiem (ja par kritērijiem, protams, kalpo muzikālā un saturiskā kvalitāte).

Šajā ierakstā bez Armanda piedalījušies arī Žaks un Kurts no STA, kā arī Gustavo, kas jau liecina, manuprāt, par muzikālā satura augsto kvalitāti un, kā izrādās, arī pietiekoši interesantu un asprātīgu tekstu izvēli.

Ieraksts sākas ar nelielu ironiju par jaunajām reliģiskajām kustībām jeb tā dēvētajām sektām, kuru darbības principi mēdz būt bieži vien stipri apšaubāmi. Skaņdarbi «Tu neesi vainīgs» un «Kustonis», kas iepriekš bija oficiāli pieejami internetā, runā par sociālām un ģimenes problēmām, kā arī draudošajām un esošajām militārajām operācijām, kuru nepieciešamība bieži vien ir diskutējama.

Divi spilgtākie skaņdarbi, manuprāt, šajā ierakstā ir «Vieta», kurā autors ironizē par Latvijas tēla pasaulē veidošanu: «Te kādam ir Šveice? Diez kas to ir izdomājis, kas to ir teicis... Mazā Parīze?... – No Polijas ievesto preču paradīze.»

Vai - «Te ir sava Lopesa, savs Rikijs Mārtins, tikai pēdas atstājis novada pieskāriens...»

Kā arī skaņdarbs ar garo nosaukumu «Karjera, Prezentācija, CV, Birojs, Stratēģija, Imidžs, Vakartērps, Laipnības frāze, Mārketings, Subordinācija, Mīļum!», kurā tiek ironizēts par mietpilsonisko karjeras pārņemto mūsdienu cilvēku, kura ikdienas vārdu krājums sastāv galvenokārt no 13 atslēgas vārdiem. Tam pretstatā autors izklāsta savu skatījumu:

«Mani sauc Armands, es esmu vienkāršs, man nav imidža, es klaunus piekāšu». Albumā netrūkst arī veselīgas parodijas, kas adresēta «Kolēģiem no Devīzes, Riga Rec un tālās Paragvajas». Arī Ozols, Renārs Kaupers un Gunārs Kalninš saņem krietnu ironijas devu. Korupcija, militārais dienests, apkārtējās vides bezatbildīga piesārņošana, muzikālās fonogrammas izmantošana, akls sektantisms – tās ir tikai dažas no tēmām, ko Armands iztirzā savā ierakstā.

Iespējams, Latvijas hiphopa kontekstā varētu runāt par divām nometnēm - popularitāti ieguvušo Ozolu, Gacho un Riga rec kustību, kā arī Paraguay Zoo un Device, kam opozīcijā atrodas Gustavo, STA un tagad arī Armands.

Armandu līdzās Gustavo un STA savā ziņā varētu dēvēt par mūsdienu urbāno dzejnieku, kurš savus tekstus publicē rečitatīva veidā, mūzikas pavadījumā, runādams par sabiedrībā aktuālām tēmām, tādā veidā sasniedzot klausītāju.

Varbūt varētu pārmest Armandam pārāk subjektīvus, konkrētiem cilvēkiem adresētus pārmetumus un bieži lietoto necenzēto leksiku, tomēr, ņemot vērā Armanda vienkāršo izteiksmes veidu un atklātību, tas ir pieņemams fakts, acīmredzot tāda leksika ir mūsdienu sabiedrībā ierasta prakse un savā ziņa pat norma.

Lielās Gada Balvas sakarā Armanda ieraksts varētu kalpot kā visas neatkarīgās žūrijas godprātības un kompetences noteicējs, patiesībā, visas Gada balvas objektivitātes rādītājs. Balvas nepiešķiršanas gadījumā varētu kārtējo reizi runāt par Gada balvas nozīmi un balvas prestiža izvērtējumu arī attiecībā uz citām nominācijām.