Otrdien, 29. augustā, restorānā “Maestro” norisinājās žurnālistes un rakstnieces Daigas Mazvērsītes grāmatas "Mans draugs Mārtiņš Freimanis" atvēršanas svētki, kurus apmeklēja arī aizsaulē aizgājušā tautā mīlētā mūziķa draugi. Pēc grāmatas prezentācijas TVNET izdevās aprunāties ar autori, lai noskaidrotu, kas norisinājies grāmatas rakstīšanas aizkulisēs, un kādu viņa atceras, kā draugi viņu dēvēja, Freimi.
Kā zināms, šī nav jūsu pirmā grāmata par mūzikas industriju. Kā jūs nonācāt līdz šim projektam?
Tas bija Elitas Mīlgrāves [pasākumu organizatore, mūzikas ierakstu producente, uzņēmēja- red. piez.] piedāvājums. Man nebija, kā saka, daudz jāpārdomā, jo tas jau vienmēr ir aizraujoši - rakstīt par cilvēku, par kuru ir tik daudz atmiņu, kuram bijis tik daudz draugu. No vienas puses man, protams, likās, ka viss jau ir pateikts, jo skaidrs, ka Freimanis bija ļoti populāra un bieži aprakstīta personība. Bet no otras puses, šķirstot arī savus vecos rakstiņus un klausoties intervijas, sapratu, ka tas atspoguļojums tomēr ir tāds vienveidīgs, jo tīri viņa muzikālais devums jau netika analizēts. Tas bija arī mans tāds virsuzdevums parādīt, teiksim, kā “Tumsa” iekļāvās Latvijas mūzikas industrijā.
Es pieļauju, ka kādam dažas lapaspuses šķitīs arī garlaicīgas, jo esmu aprakstījusi, kā veidojās “Tumsa” kopā ar Mārtiņu, kā viņi mēģināja, kā strādāja pie skaņdarbiem. Es arī analizēju viņu dziesmas pēc muzikoloģiskiem kritērijiem, tāpat ir aprakstīts darbs studijā, kas cilvēkam, kurš ļoti mīlēja Freimaņa Pepi, varbūt liksies garlaicīgi.