Mārtiņa Freimaņa “dubultnieks” Gatis Mūrnieks baidās no līdzīgas nāves

Nav nekāds noslēpums, ka Mārtiņš mīlēja bohēmu, mīlēja alkoholu. Kā ir ar tevi?

Es laikam arī esmu diezgan liels bohēmists. Dzīvoju viens ar kaķi. Kaķis īstenībā nemaz nav mans, bet gan kaimiņu, tikai dzīvo pie manis. Dziesmas rakstu pa naktīm. [..] Man patīk strādāt naktīs, jo liekas, ka visa pasaule jau guļ, un man ir vairāk laika savām domām, vairāk vietas. Man liekas, ka es neko nevaru nokavēt pa nakti. Tad varu savām dziesmām pievērsties, rakstīt.

Vai tev nav bail no šī likteņa, kas jau piemeklējis gana daudz pašmāju mūziķu, – mirt jaunam, sabojāt aknas?

Protams, ka no tā ir bail. Jācenšas to dzīvi tomēr sabalansēt. Varbūt ir stilīgi būt bohēmiskam, bet stilīgāk ir būt veselīgam.

Protams, mūziķiem ir ļoti daudz stresa, un tad palīdz tas pats balzamiņš, kāda “miera pīpe” vai kas tamlīdzīgs. Tas tos nervus tomēr atlaiž. Tā ir daļa no tās mūziķa ikdienas.

Ir cilvēki, kas ir ar stipriem nerviem un var bez alkohola iztikt, jo sporto. Bet mēs, protams, paši zinām, kā ir Latvijā un pasaulē ar apreibinošām vielām. Man tomēr ir jau 29 gadi un kaut kāda dzīves pieredze uzkrājusies.

Kā ir – vai tev traucē, ka tiec salīdzināts ar Mārtiņu Freimani?

No vienas puses, tas ir forši, ka mani salīdzina ar tādu mākslinieku, kā Mārtiņš Freimanis, bet, no otras, es tomēr gribu, lai mani atpazīst kā Gati Mūrnieku. [..] Ir gan labais, gan tā otra puse, ka katrs mākslinieks grib būt pats par sevi.

Tu salīdzinoši nesen kļuvi par cilvēku, kuru Latvijā pazīst.

Es uz ielām nejūtu to, ka esmu atpazīstams un populārs. Pēc koncertiem, protams, citādāk – mani redz, pienāk klāt kādu bildi uztaisīt. Tā ir atbildība, kāpt arī uz jau lielām skatuvēm, kā, piemēram, te Dzintaros koncertā “Mans draugs Mārtiņš Freimanis”. Tomēr ir arī tas, ka es joprojām skaitos tāds jaunais mākslinieks un man sevi katru reizi jāpierāda. Ar savām dziesmām, saviem darbiem jāparāda sevi no labākās puses.

Kā ir ar tavu privāto dzīvi?

Ir jau tā, ka nedaudz no mūziķiem meitenes laikam baidās. [..] Viņi bieži nav mājās, un sazin kas tur notiek koncertos. Galvā meitenes gan jau māk uzburt tādu baigo vīziju. Pēc tam tev jāpierāda, ka viss ir kārtībā, ka nekas traks nav noticis, ka esat vienkārši spēlējuši šahu vai kaut ko. Ir jau tā, ka pirms koncertiem ir diezgan liela nīkšana. Nav tā, ka visi baigi ballējas. Pēc tam kāda ballīte gan notiek.