Trešdien, 5. oktobrī, plkst. 19, Lielajā Ģildē Latviešu simfoniskās mūzikas gada ietvaros notiks koncerts "Romualds Kalsons un domubiedri".
Tajā skanēs komponista Romualda Kalsona izveidotā koncerta programma – Pētera Barisona svīta "Bērnības rīti", Ādolfa Skultes Poēma stīgu orķestrim, Alvila Altmaņa "Modus Vivendi" alta vijolei un orķestrim, kur solists būs LNSO altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls un paša Romualda Kalsona Svīta "Gadskārtu ieražu dziesmas" un fragmenti no operas "Pazudušais dēls", kurā solisti būs Inga Kalna, kura speciāli brauks uz šo koncertu no Vācijas, kā arī Latvijas Nacionālās operas solisti Miervaldis Jenčs un Karmena Radovska.
Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Artūra Maskata izvēlētais diriģents Aleksandrs Viļumanis. Par koncerta tapšanas ideju komponists Romualds Kalsons pats saka šādus vārdus: „Man prieks, ka esmu saņēmis no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzticību veidot programmu ar to autoru skaņdarbiem, kuru muzikālā valoda man ir patiešām tuva. Pirmkārt, ir liels prieks, ka izdevās pierunāt uz šo koncertu atbraukt mūsu izcilo dziedātāju Ingu Kalnu, kura ir dziedājusi Ilzes lomu manā operā "Pazudušais dēls", līdz ar to droši varu teikt, ka runas par "Pazudušā dēla" nāvi ir pāragras. Otrkārt, noteikti vēlējos lai šajā koncertā skan kāda no mana skolotāja Ādolfa Skultes kompozīcijām, kuram esmu pateicīgs, ka esmu tāds, kāds es esmu, simfoniskajām partitūrām, šinī gadījumā tā būs Poēma stīgu orķestrim.
Man ļoti tuva ir arī Pētera Barisona muzikālā valoda un viņa simfoniskā svīta "Bērnības rīti" ir ļoti spilgta mūzika, kas tiek atskaņota ļoti, ļoti reti. Un visbeidzot, esmu gandarīts par to, kā savu ceļu mūzikā turpina pilnveidot mans skolnieks kompozīcijā Alvils Altmanis, kurš ir arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks. Man liels prieks, ka šo koncertu diriģēs tieši Aleksandrs Viļumanis, kurš līdzi šim ir spoži interpretējis virkni manu skaņdarbu".
Pētera Barisona simfoniskā svīta "Bērnības rīti" pieder komponista iecerē bagātākajiem, izteiksmē konkrētākajiem un noskaņā daudzkrāsainākajiem sacerējumiem. Šeit autors nav tiecies uz lieliem vispārinājumiem, bet centies runāt tēlainā, saprotamā valodā, svītai ir piecas daļas - "Aizliegtā pastaiga", "Pelēkās noriņās", "Pēc pūpoliem", "Dievnamā" un "Uz šūpolēm".
Alvila Altmaņa Koncerts alta vijolei un orķestrim "Modus vivendi" ir muzikāla drāma vienā daļā, pārdomas par dzīvi, eksistences jēgu, vientulību, konfliktiem, dažāda veida apstākļu kas nodrošina iespēju divām pretējām pusēm pastāvēt līdzās – kaut arī uz kādu laiku, kopums. Sākotnēji iecerēts lielam simfoniskam orķestrim, bet 2002. gadā uzrakstīts kā pasūtījuma darbs mazam izpildītāju sastāvam; šogad komponists veicis pamatmateriāla 2. redakciju, tādēļ tā skanējums koncertā uzskatāms par īsteno Koncerta pirmatskaņojumu.