„Tūristi nav putni...” Tūristi nav putni, kuri noteikti pēc ielidošanas citā vietā noteikti tur atgriezīsies. Dažreiz arī gadās, ka putni, pametuši savu ligzdu, tur vairs neatgriežas. Cilvēkos tas noteikti rada pārdomas. Tāpat notiek ar tūristiem, kas, iespējams, ir neapmierināti ar Latvijas autoceļiem. Varbūt mēs jau esam pieraduši pie riskantiem braukšanas veidiem? Kādi manevri mums tik nav jāveic, izbraucot ne vienu vien bedri, lai nenotiktu nopietna skāde automobilim, vai vēl ļaunāk - cilvēku dzīvībai. „Nosūtīta vēstule...” Ar tūrismu saistītās asociācijas ir nosūtījušas vēstuli Satiksmes ministra pienākuma izpildītājam Aināram Šleseram. Vēstulē izstrādāti seši priekšlikumi, kas, iespējams, novērstu draudus Latvijas tūrismam. Lieki būtu piebilst, ka pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) tūristu pieplūdums Latvijā tikai pieaugs. „Priekšlikumi vai prasības?” Bez izņēmumiem aizliegt visu veidu smago autokravu pārvadajumus pa ceļiem brīvdienās, kā arī svētku dienās. Ostas noliktavās pieņemt un caur Latvijas robežām laist autokravas tikai ar ES standartos atļauto svaru. Nodrošināt autopārvadājumu svara kontroli uz Latvijas ceļiem. Aizliegt degvielas cisternām dienas laikā pārvadāt kravas. Iekrāsot ceļu atdalošās līnijas ne vēlāk kā ik gadu maijā. Izvietot atstarotājus visu Latvijas nozīmes, kā arī zemes ceļu līkumos, tādējādi panākot drošu ainavu baudīšanu. Atjaunot Ceļu fondu, tādējādi dodot iespēju mūsu valsts iedzīvotājiem apzināties savu ieguldījumu nodokļu veidā Latvijas ceļu sakārtošanā. „Viedoklis...” Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents un viesnīcas „Radi un draugi” komercdirektors Jānis Jenzis BBI izteicās: „Ir lietas, kas būtu daudz aktuālākas. Ceļa zīmes, segums, drošība un kravas pārvadājumu ierobežošana. Tā varētu būt desmitgades nākotne Latvijā. Kā piemēru varu minēt, ja nemaldos, tad spilgti to var novērot uz Varšavas – Berlīnes šosejas. Braucot vienā joslā katrā virzienā, var novērot lielu kravas automobiļu intensīvu satiksmi. Kravas automobiļi traucas ar ātrumu 70 – 80 km/h, nereti pat ātrāk. Šāda veida transportus ir gandrīz neiespējami apdzīt. Manuprāt, tieši šādā situācijā mums būtu jādomā par kravas transporta ierobežojumiem dienas laikā. Latvijā šāda situācija patlaban nav novērojama.” „Svarīgais tranzīts...” Skatoties uz šo problēmu no otras puses, Latvijā ir nepieciešams tranzīts, kas palīdzētu mums attīstīt ekonomiku. Bet tranzīts nav iespējams, ja mēs aizliegsim kravas pārvadājumus. „Ne tikai tūrismam, bet katram...” J. Jenzis: „Par Latvijas autoceļu sakārtošanu nevajadzētu rūpēties tikai tūrismam, bet gan katram cilvēkam. Mūsu valsts autobraucēji ir klusāki, līdz ar to varam ar mierīgu sirdi uz kādu laiku atlikt ceļu sakārtošanu, bet vai mēs spējam maz iedomāties, kāds skandāls izveidosies, kad satiksmes negadījumā cietīs kāds ārzemju tūrists?” „Par maz ES finansējuma...” Varam kaut vai pavērot, kā mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir saremontējusi galvaspilsētā Tallinā ceļus par ES līdzekļiem. J. Jenzis uzsver: „Šajā situācijā mēs savai valstīj varētu piemērot teicienu „skopais maksā divreiz”. Varbūt vajadzētu mainīt taktiku un ceļus labot dārgāk, bet kvalitatīvāk. Esam taču noteikti pamanījuši, ka uz saremontētiem ceļiem jau nakamajā gadā paradās jaunas bedres.” „Cits viedoklis...” Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis: „Šī vēstule bija ļoti emocionāla, un es uzskatu to par labu aicinājumu. Ja vēl galvaspilsētā ceļi ir kaut cik sakārtoti, tad tūristus satrauc nokļūšana laukos. Kā piemēru varu minēt, ka Kuldīgā ceļi vēl joprojām ir grantēti. Līdz ar to, tūristiem apskatot kādu vietu, nereti jāsaskaras ar putekļiem, kas rodas no nenoasfaltētā ceļa. Kā arī es, protams, atbalstu Ceļu fonda izveidošanu.” „Ceļa nodoklis...” Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) viceprezidente Gundega Zeltiņa BBI izklāstīja savu viedokli šajā jautājumā: „Galvenais solis šajā jautājumā ir atjaunot Ceļu fondu. Īsti nav saprotams, kāpēc tas vairāk nepastāv? Pats pamats ir ceļi, jo no drošības rodas arī viss pārējais. Nepieciešamas būtu arī brīdinājuma zīmes vietās, kur ceļa segumi ir sliktāki. Uzstādot brīdinājuma zīmes, iespējams, samazinātos autoavāriju skaits. Uzskatu, ka kravas automobiļiem nevajadzētu pārvietoties pa tām pašām ielām, kur tūristi.” „Jāsāk būs domāt...” Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča: „Valsts struktūrām būtu jādomā vairāk par ceļu sakārtošanu, jo tā taču ir valsts struktūrvienību pamatfunkcija. Par to ir jādomā!”