Katram maksājot 10 dolāru, veidojas budžets ap 65 miljardiem, jo kaut kas jāmaksā arī abiem aktieriem. Jūs jautāsiet - ko tad darīs masu skatu dalībnieki?

Te jāatklāj filmas scenārija uzmetums.

Scenārija autori: Varis Klausītājs, Augusts Sukuts. Berimora lomā - Berimors Bregovičs, Augustes Petres suns. Naktssarga lomā - Ivars Kalniņš. Veltīts Augustei un Ivaram.

Rīga dzīvoja savu ierasto dzīvi. Cilvēki pārsvarā cēlās astoņos no rīta, žurnālisti to darīja vēlāk, ap deviņiem. Pa dienu katrs darīja kaut ko, ko īsti nevar izskaidrot, bet vakaros visi nāca mājās, ēda vakariņas, runājās ar bērniem, kaķiem un suņiem un gāja gulēt. Tā Rīga dzīvoja jau 800 gadu, un nekas jauns nebija gaidāms.

Arī Naktssargs un viņa uzticamais draugs Berimors Bregovičs dzīvoja savu ierasto dzīvi - viņi gan gulēja līdz vieniem dienā, tad pačurāja, izgāja pastaigā, sātīgi paēda, un vakars jau bija klāt. Tikko nosita seši, tā abi devās pa mājas durvīm ārā, tad arī pa pilsētas vārtiem ārā, tad viņi ilgi gāja pa garu, garu sētu, kurā bija mazas durtiņas, un, ieejot aiz sētas mazā namiņā, Naktssargs saņēma no sava pārinieka divstobreni, parakstījās par patronām un abi ar Berimoru Bregoviču devās slepenā objekta apsardzībā un apgaitā. Un tā dienu no dienas un gadu no gada.

Līdz kādu dienu marta vidū viņi abi izgāja sešos no mājas un nebija vēl pagājuši simt metru, kad Berimors apstājās. Un ne vienkārši apstājās, šķita, ka viņa ķepas ir ieaugušas zemē - viņu izkustināt nebija nekādu iespēju, un, ja sākumā vēl Berimora ķermenis raustījās līdzi pavadai, tad beigās sastinga arī tas un siekala vien tecēja, bet ķepas iegrima līdz potītēm zemē, un pati zeme jeb, kā pierasts teikt, zemes kustība apstājās. To tā uzreiz nevarēja pateikt, jo saule vēl spīdēja, bet pusnaktī tas bija skaidrs kā uz delnas - mēness parādījies nebija, debesis bija gaišas, putni trakoja, tramvaji un trolejbusi īsti nezināja, kā braukt, jo stacijas lielajam pulkstenim arī vairs nebija noteikšanas, vai ir diena vai nakts.

Berimors ar Naktssargu bija jau mājās, Naktssargs kasīja aiz auss (aiz savas auss) un nezināja, vai slavēt Berimoru, vai pelt. Visā pasaulē dzīve bija pagalam pajukusi, viena cilvēces daļa, kā latvieši, dzīvoja totālā saules pusē, citiem bija mūžīga ēna, vēl citiem - vipārēja nakts.

Filmas fināls - cilvēce nebija mierā ar šādu notikumu kārtību un tika nolemts, ka zeme jāiekustina. Tika piedāvātas vistrakākās idejas (tās atspoguļosies seriālā), taču neviena nedeva cerēto - zeme joprojām bija sastingusi. Šajā izšķirošajā brīdī zemes cilvēkiem palīgā devās Berimors Bregovičs ar Naktssargu, kuriem izdevās pārliecināt visas pasaules tautas, jaunus un vecus, klibus un čerkstošus, ka tiem jāiziet uz ielas; kam nav ielas - uz lauka; kam nav lauka - sniegā; kam nav sniega - tuksnesī; un visiem, visiem pēc Berimora rējiena, ko pārraida visas zemes radiostacijas, jāsāk skriet vienā virzienā. Tā arī notika. Arī mēs tur bijām, medus pār lūpām tecēja, skrējām, līdz Berimora sauciens apklusa un zeme sāka griezties. Tad mēs gājām un saņēmām savus 10 dolārus.

Bet viņi skrien vēl šo baltu dienu!

Rīgā no sestdienas līdz 20.martam jau trešo reizi notiks Starptautiskais bērnu filmu festivāls "Berimora kino.