Dokumentālā filma „Atrasts Amerikā” pašu mājās – Latvijā – piedzīvoja fenomenālus panākumus. Nule filmas veidotāju komanda atgriezās no ASV, kur savu garadarbu atrādīja filmas varoņiem, kā arī ārzemju latviešiem. Braucienu viņi atzīst par veiksmīgu.
„Atrasts Amerikā” vērtē Amerikā... atzinīgi (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skaidrības labad atgādināsim, ka dokumentālā filma „Atrasts Amerikā” stāsta par vienu no pēdējā laika Latvijas aktuālākajām sociālajām problēmām — kādēļ arvien vairāk jauniešu pamet Latviju, lai sevis un darba meklējumos dotos uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Filmas "Atrasts Amerikā" varoņi vaļsirdīgi stāsta par savām izjūtām, dzīvojot ASV. Viņu vidū ir Latvijas olimpietis Einārs Tupurītis, uzņēmēja un četru bērnu māte Dace, kas uz ASV aizbraukusi, lai atpelnītu Latvijā ņemto kredītu, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas absolvente Elīna, kura strādā amatā „kurš ir zemāks par zemu”, taču ir laimīga, jo dzīvo Ņujorkā, un daudzi citi. Filma ir pirmais jauniešu organizācijas „Avantis” vērienīgais projekts, ar kuru režisora lomā debitē Sandris Jūra. Turklāt par debiju Sandris Jūra jau saņēma Latvijas mērogos ļoti cienījamu balvu – "Lielo Kristapu". Atrādīt filmu uz Amerikas Savienotajām Valstīm devās Jauniešu organizācijas „Avantis” prezidents Viesturs Koziols un mediju projektu vadītāja Elīna Starostniece. Viņi atzina: lai gan „Atrasts Amerikā” varoņi filmā izskatījās ļoti pārliecināti par sevi, šis atklātais darbs viņus saviļņoja līdz sirds dziļumiem. Elīna Starostniece stāsta: "ASV notika četri filmas seansi, vēl viens Kanādā. Zāles bija pilnas, un visi ar interesi vēroja ekrānā notiekošo. Filmu skatījās gan tās varoņi, gan citi ārzemēs dzīvojošie latvieši, kā arī amerikāņi. Pēdējie bija pārsteigti par to, ka šis darbs ir tik atklāts." Žurnālu "Septiņi" ļoti interesēja, kā filmu uztvēra tās skandalozākā varone Elīna, par kuru Latvijā rakstīja teju visi mediji, turklāt ne to pašu labāko. "Elīna bija mazliet sakautrējusies par savu kategorisko nostāju, ko deklarēja filmā. Vēroju viņu no malas un redzēju, ka ik pa laikam viņa aizklāj seju ar plaukstām un nogroza galvu. Pēc tam mums izdevās parunāt, un Elīna pastāstīja jaunumus – šobrīd viņai darbā vairs nav jājūtas tik zemā stāvoklī kā atkritumu tvertnei. „Mana dzīve ir nostabilizējusies, arī darbā klājas krietni labāk nekā pirms gada (kad tika uzņemta filma), tāpēc esmu mierīgāka un savās izpausmēs vairs neesmu tik kategoriska,” savu izturēšanos paskaidrojusi filmas varone.