G.Poliščuka izmantojusi gan visiem zināmo lugu, gan sava pedagoga, Maskavas Teātra institūta pasniedzēja Kļima pārrakstīto Šekspīra lugas variantu. Jau pēc pāris dienām četri teātra kritiķi bija publiskojuši savu iestudējuma vērtējumu: G.Poliščukas veikums bija novērtēts ar četriem un pieciem ābolīšiem (punktiem). Pēc kādas nedēļas tie paši kritiķi jau bija devuši savu vērtējumu citam Šekspīra jauniestudējumam – izrādei "Hamlets", ko Dailes teātrī iestudējis atzīts režisors Mihails Gruzdovs. Šajā reizē kritiķi bija devuši trīs un četrus ābolīšus. Līdz šim nav gadījies lasīt nevienu nopeļošu recenziju par G.Poliščukas iestudējumu Liepājas teātrī – kritiķi to vērtē atzinīgi, dēvējot pat par šās sezonas notikumu Latvijas teātros. Protams, jārēķinās ar to, ka izrāde nešķiet pieņemama pilnīgi visiem Liepājas teātra skatītājiem – zinu vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri nespēja pieņemt klasisko stāstu, pasniegtu šādā formā. Toties viduskolēni ir sajūsmā. Lai gan izrāde ilgst trīs stundas un četrdesmit minūtes! Un solās neēst pusdienas, bet krāt naudu biļetei, lai to redzētu vēlreiz. Šomēnes Gaļinas Poliščukas versija par Šekspīra lugu būs skatāma divas reizes – 24. un 25. janvārī. Gaidot "Romeo un Džuljetas" pirmizrādes janvārī, piedāvājam jaunās teātra kritiķes Līgas Ulbertes recenziju par iestudējumu, kas ļaus potenciālajiem skatītājiem labāk saprast vidi, kurā notiek izrādes darbība, bet tiem, kuri izrādi jau redzējuši, ļaus salīdzināt savas izjūtas ar L.Ulbertes skatījumu. Reizē ar teātra kritiķiem pirmizrādi noskatījās arī režisore Baņuta Rubesa un režisors, viens no Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes pedagogiem Edmunds Freibergs, kas labprāt dalījās savos iespaidos par redzēto. Režisors un pedagogs Edmunds Freibergs: "Man savā mūžā ir nācies daudz ko redzēt, un nav nemaz tik daudz bijis to izrāžu, kas atstātu tik spēcīgu emocionālu iespaidu kā šī. Tāpēc piecas minūtes pēc izrādes beigām ir pat grūti racionāli visu izanalizēt. To gan varu uzreiz pateikt: vismaz pēc manas saprašanas, šī izrāde ir notikums visas Latvijas teātra dzīvē. Jo daudzos savos komponentos tā ir perfekta. Un brīnišķīgi ir tas, ka Gaļinas Poliščukas personā latviešu teātris ir ieguvis vienu ārkārtīgi stipru un profesionālu režisori. Tā kā latviešu teātrim šobrīd ar režiju vispār ir problēmas, tad, pēc manām domām, tas patiesi ir milzīgs ieguvums. Skatoties, kā režisore ir uzbūvējusi izrādi, kā izmantojusi visus iespējamos līdzekļus, vispirms jau scenogrāfiju, mūziku, mizanscēnas, darbu ar aktieriem, var redzēt gan to, ka viņai ir bijusi neapšaubāmi brīnišķīga režijas skola, gan to, ka šī skola apvienojas ar milzīgu jaunrades talantu. Izrādes scenogrāfija, manuprāt, ir ārkārtīgi precīza, emocionāla, negaidīta, neparasta – šādus epitetus es varētu lietot vēl un vēl. Darbs ar aktieriem, protams, ir mūžīgs, un, tāpat kā Rīga nekad nav gatava, tāpat jebkurš režisors pateiks, ka arī darbs ar aktieriem var vēl turpināties, bagātināties un pilnveidoties. Bet, neraugoties uz to, es varu pateikt, ka šī vienkārši ir skaista izrāde! Un kas vēl ir svarīgi – reizēm gadās, ka paņem klasikas darbu, pārvieto to laikā un telpā, bet īsti nevar saprast, kāpēc tas darīts. Šoreiz, manuprāt, tas ir ļoti attaisnoti. Vēl man šķiet svarīgi, ka šai izrādei par jaunību, par jaunības traģēdiju, ir perfekts adresāts – tās auditorija būs mūsu pašu romeo un džuljetas, viņu vecuma jaunieši. Turklāt tā ir auditorija, kas mazāk nāk uz teātri, jo ne tik bieži ir izrādes, kuras tik precīzi adresētas tieši tai. Man patīk, ka Romeo un Džuljeta nav nekādi pārcilvēki, uz kuriem skatoties ir jādomā: es nekad tā nevarētu mīlēt vai ko tādu izjust. Viņu mīlestība ir ļoti tīra, skaista, poētiska, un tomēr arī ļoti konkrēta. Es domāju, ka jaunieši šajos tēlos ieraudzīs paši sevi, ka viņi teiks: "Tie ir mūsējie, tas ir mūsu Romeo, un tā ir mūsu Džuljeta!" Interesanti, ka izrāde taču ir ļoti gara – gandrīz četras stundas, bet nevienu mirkli man nebija garlaicīgi! Jo izrāde ir emocionāli iedarbīga, tā vienkārši paņem savā varā. Es novēlu, lai izrāde, kas jau tagad daudzos komponentos un jo sevišķi režijā ir perfekta, plaukst un attīstās!" Režisore Baņuta Rubesa: "Ļoti spēcīgs, ļoti drosmīgs darbs. Gaļina Poliščuka, kas ir jauna režisore, ielikusi tajā visu, ko vien var ielikt. Varbūt pat drusku par daudz. Mani mazliet traucēja šī seriāla mūzika, kas izmantota izrādē. To man bija grūtāk pieņemt. Varbūt tāpēc, ka man nav asociāciju ar šo seriālu. Toties man ļoti patika ansamblītis, kas spēlēja, man ļoti patika skaņa. Un tas, kas izrādē ir labs, ir tik labs, ka kopumā "Romeo un Džuljeta" ir liels notikums!"