Aizvadītā gada rudenī tika likti pamati vēl vienai teicamai tradīcijai, kas bagātina un dažādo Liepājas kā muzikālās pilsētas tēlu un slavu, proti, Starptautiskajam ērģeļmūzikas festivālam. To iedibināja un finansēja akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs", atzīmējot sava uzņēma 120.jubileju.
Ērģeļmūzikas festivālā – gan solo, gan koris, gan gaismu spēle
Šogad galvenās rūpes par festivālu uzņēmusies Pilsētas domes Kultūras nodaļa, bet savu daļu finansējuma piešķīris arī Kultūrkapitāla fonds, kā arī "Hansabanka". 2. starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla trīs dienās – no 12. līdz 14. septembrim – Svētās Trīsvienības baznīcā notiks pieci koncerti, tā mākslinieciskais vadītājs atkal ir ērģelnieks Lotars Džeriņš. Festivālā piedalās ērģelnieki no Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas un Latvijas. Piektdienas vakarā ērģeļmūzikas festivālu atklās viena no šo mūzikas svētku spožākajām zvaigznēm, ievērojamais vācu ērģelnieks Ludgers Lomans. Šajās dienās arī Viļņā notiek Eiropā jau pazīstamais M.Čurļoņa Starptautiskais konkurss, kura žūrijas priekšsēdētājs ir L.Lomans. 49 gadu vecais vācu ērģelnieks izglītību ieguvis Ķelnes universitātē, saņēmis pirmās godalgas tādos prestižos starptautiskos konkursos kā ARD Minhenē, Grand Prix de Chartres u.c. Koncertējis Eiropas valstīs, ASV, Japānā u.c. Kā pedagogs strādājis Ķelnes universitātē, pašreiz ir Štutgartes Valsts mūzikas un mākslas augstskolas ērģeļmūzikas profesors, ar lekcijām uzstājas Hartfordas universitātē ASV un Gēteborgas universitātes Ērģeļmūzikas mākslas centrā. Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā pulksten 19 Ludgera Lomana interpretācijā klausīsimies skaņdarbu programmu ar intriģējošu nosaukumu "Četri R". Tajā iekļauti četri vācu komponisti, kuru uzvārdi sākas ar vienādu burtu – R. 18. un 19. gadsimta ērģeļmūziku pārstāvēs sava laika Darmštates pilsētas galma ērģelnieka un komponista Johana Kristiāna Heinriha Rinka skaņdarbs "Prelūdija un fūga", kā arī Magdeburgas katedrāles ērģelnieka Augusta Gotfrīda Ritera "1.Sonāte". Viņa virtuozo spēli savulaik apbrīnojis Ferencs Lists. Savukārt 20.gadsimta pirmās puses ērģeļmūziku atspoguļos Gintera Rafaela skaņdarbs "Paskalja un Korālis". Viņa kompozīcijām raksturīgs plašs tehnikas lietojums, izteiksmīga muzikālā tēlainība. Interesanta būs iepazīšanās ar Makša Rēgera "Fantāzija un fūga par korāli Halelujā! Gott zu loben, bleibe meine Seelenfreund". Savukārt piektdienas naktskoncertā pulksten 21 muzicēs Liepājas ērģelnieks Lotars Džeriņš kopā ar Nacionālās operas solisti Evitu Zālīti un Mārīti Lazdāni (soprāns), čellisti Larisu Strelitu-Strēli un obojistu Pēteri Endzeli. Viņu sniegumā dzirdēsim vienu no līksmākajiem un spožākajiem J.S.Baha darbiem "Prelūdiju un fūgu", trīs korāļu prelūdijas, "Āriju no kantātes Nr. 21. un 89" un "Atbalss āriju no Ziemassvētku oratorijas", un citus komponista skaņdarbus. Arī sestdien notiks divi koncerti. Pulksten 19 muzicēs zviedru ērģelnieks Maikls Vālins, Gēteborgas universitātes absolvents, ieguvis vairākas godalgas starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos, koncertējis daudzās Eiropas valstīs, arī Londonā, Ņujorkā, Losandželosā, līdztekus ierakstot vairākus CD. M.Vālins patlaban strādā Ersta Skōndal universitātes koledžā un Gēteborgas universitātes Mūzikas un muzikoloģijas skolā. Zviedru ērģelnieka izpildījumā skanēs 19., 20.gadsimta franču komponistu Aleksandra Gilmana un Marsela Diprē darbi "Lielais koris Hendeļa stilā" un fragments no cikla "15 skaņdarbi". A.Gilmans bijis Parīzes Sv.Trīsvienības baznīcas ērģelnieks, kas ar savu spēli pārsteidzis Eiropu, bet M.Diprē tika dēvēts par brīnumbērnu un ieguvis savulaik visprestižāko balvu – Romas prēmiju. Vēl Maikls Vālins atskaņos Filipa Karga-Elerta "Leģendu" un J.S.Baha darbus. Nakts koncertā pulksten 22 klausītāju emocionālo spriedzi kāpinās mūzikas un gaismas partitūru sintēze. Muzicēs igauņu ērģelnieks Andress Uibo kopā ar saviem kolēģiem Ainu Vartu (elektroģitāra) un Jūri Leitenu (trompete). Kopā ar firmas "Bang" nodrošināto gaismu spēli dzirdēsim 17., 18.un 19.gadsimta komponistu Žana Batista Loelē, Johana Sebastjana Baha, Georga Bēma, Dītriha Buksehūdes, Gabriela Forē, Kristofa Vilibalda Gluka, Frederika Šopēna, Kamila Sensansa, kā arī Tomaso Albioni un Pētera Vāhi skaņdarbus. Svētdien pulksten 19 2.starptautiskā Ērģeļmūzikas noslēguma koncertā muzicēs jaunais, talantīgais latviešu ērģelnieks Aigars Reinis, piedaloties arī izcilajam Latvijas Radio korim, diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Aigars Reinis ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Tālivalža Dekšņa skolnieks, kā arī papildinājies meistarklasēs pie tādiem korifejiem kā Ludgers Lomans, Hanss Ulla Eriksons un Ēvalds Koimans. Savukārt Latvijas Radio koris ir daudzu starptautisku konkursu laureāts, sadarbojas ar vairākiem izciliem Eiropas valstu simfoniskajiem orķestriem, koris muzicējis kopā ar izciliem pasaules diriģentiem un solistiem, iesaistās netradicionālu, multimediālu projektu īstenošanā, piedalās kino un teātra izrādēs. Noslēguma koncertā skanēs Morisa Diruflē "Tokāta no svītas ērģelēm", Ģērģa Ligeti darbs no "Trīs fantāzijām", Geivina Breiera "And so ended Kant''s travelling in this world", Olivjē Mesiāna "Trīs meditācijas" no cikla "Kunga dzimšana", Arvo Perta "Beatitudes", Pētera Vaska "Agnis Dei" no Mesas ērģelēm un korim, Gustava Holsta "Jupiters" no cikla "Planētas".