«Ogres Dārzkopības izmēģinājumu stacija» jeb «Odis» - viena no pašmāju 80. gadu populārākajām grupām, kas smēlās iedvesmu tā laika aktuālajā popmūzikā (S.O.S. Band, Level 42), kā arī džeza un fanka mūzikā, bija tāds kā baltais zvirbulis Latvijas populārajā mūzikā. Kad apkārt dārdēja hārdroks, Atmodas laiku pacilājošie himniskie skaņdarbi, leģenda vēsta, ka «Odis» solists Arnis Mednis stundām esot pavadījis pie spoguļa, atdarinot džeza vokālista Al Žaro (Al Jarreau) dziedāšanas manieri.

Arī pārējie «odisieši» - Ēriks Garkulis un Andris Lūkins - klausījās specifisku Rietumu popmūziku, un rezultātā tapa viena no pašmāju popmūzikas pērlēm «Hei, mazā».

Tās mūzikas autors ir basģitārists Lūkins, kurš sākotnēji dziesmu ar Roberta Gobziņa vārdiem radīja uz klavierēm, vēlāk visu pārlika uz sintezatoriem un bungmašīnas, Mednis melodiju pielāgoja savai manierei un saksofonu piespēlēja Juris Trasūns.

"Runājot par Odis ietekmēm, bija dažādi posmi," stāsta Lūkins. "Kad tur sāku spēlēt, ja nemaldos, 1985. gadā, spēlējām tikai kaverversijas, daudzas un dažādas - DeBarge, Nik Kershaw, Commodores, Al Jarreau, Scritti Politti u.c. Arnis Mednis sākotnēji spēlēja sintezatoru. Kad sāka dziedāt, stundām ilgi dziedāja līdz Al Žero ierakstiem. Ļoti daudz ari klausījāmies džezu (Thelonious Monk, Art Blakey, John Coltrane), protams, "Earth, Wind & Fire" vienmēr bija topā. Tad bija periods, kad parādījās citas interesantas grupas, kā, piemēram, "Nu Shooz"."

"Kā jau minēju, dziesmas rakstīja trīs cilvēki - Arnis Mednis, Ēriks Garkulis un es," viņš turpina. "Kaut kā bija iegājies, ka katrs sākumā ņēmās katrs pa sevi, atnesot jau gatavus gabalus, kurus tad kopīgi sataisījām, lai varētu spēlēt koncertos. Bet studijas variantus katrs taisīja pats. Piemēram, "Šodien ārā saulains laiks" veidoja Ēriks Garkulis, "Hei mazā" un "Smaidu ēnā" taisīju es."

Raksts tapis sadarbībā ar pieci.lv.