Jau 13. gadsimta Ungārijā tika runāts par Gellerta kalnu termālo avotu pozitīvo ietekmi uz veselību, taču tobrīd ļaudis šos ūdeņus izmantoja tikai savām saimnieciskajām vajadzībām. Tomēr jau viduslaikos šeit uzcēla slimnīcu, bet Osmaņu impērijas laikā, no 16. līdz 17. gadsimtam, slimnīca pārtapa par publisko termālo avotu baseinu.

Tolaik Gellerta kalna termālo avotu baseinus pārsvarā izmantoja turki, kas baseinus dēvēja par “maģiskajiem dziedniecības avotiem” vai “dubļu vannu”, jo baseinu dibenā bija apzināti sakrāti termālo avotu dubļi, kam arī piemita šādas tādas dziednieciskas īpašības. Šī ēka tika nojaukta 1894. gadā, lai kalnos varētu uzcelt Budapeštas slaveno Franča Jozefa I Hābsburga tiltu. Tomēr ungāri nepalika bez Budapeštas Gellerta kalnu termālā ūdens baseiniem – drīz vien blakus bijušajam kompleksam sāka plānot jaunu baseinu ēku.

Pašreizējais termālo avotu komplekss ir būvēts no 1912. gada līdz 1918. gadam, ievērojot tolaik tik ļoti populārā jūgendstila iezīmes, tādējādi kļūstot par vienu no ievērojamākajām Ungārijas jūgendstila arhitektūras celtnēm.

Slaveno baseina māju 1927. gadā paplašināja un ieviesa elegantus āra baseinus ar viļņu mašīnām.

Gellerta baseini ir bijuši atvērti pat Otrajā pasaules karā, taču šī ēka tomēr neiztika bez kara “traumām”.

Kara beigās tika iznīcināts sieviešu termālā baseina spārns, kurā atradās īpaši arhitektoniski nozīmīgi baseini ar slavenās Ungārijas porcelāna ražotnes Zsolnay veidotajām dekoratīvajām porcelāna plāksnēm un ģērbtuvēm ar koka interjeru. Ņemot vērā ekonomiskos apstākļus pēc kara beigām, termālajiem baseiniem interjeru nebija iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds tas bija pirms nemieriem, un tie kādu laiku bija ievērojami askētiskāki nekā iepriekš. 2008. gadā baseinu daļa tika pilnībā rekonstruēta, un tās gaitā atjaunoja kādreizējo termālo baseinu dizainu.