12. oktobrī mūzikas namā „Daile” viņa stīgu kvartetu „Sogni, Ombre Et Fumi” izpildīs ansamblis Quatuor Diotima, kam šis darbs arī sākotnēji ticis sacerēts.
Ņujorkā dzīvojošais Mets Maneri ir mikrotonālās improvizācijas vijolnieks un altists no Ņujorkas. Viņa tēvs – klarnetists, pianists un saksofonists Džo Maneri (Joe Maneri) – bija leģendārs pedagogs Jaunanglijas konservatorijā Bostonā, un, pateicoties viņa eksperimentiem, apvienojot dodekafoniju un mikrotonālo mūziku ar brīvo improvizāciju, ir uzskatāms par mikrotonālās improvizācijas tēvu. Mets Maneri sāka iegūt atpazīstamību pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, spēlējot vijoli dažādās apvienībās no pankroka grupām līdz improvizācijas ansambļiem. Tam sekojoši viņš pierunāja pie koncertēšanas atgriezties arī savu tēvu, kurš vēlīnā savas dzīves periodā bija muzicēšanu pakārtojis pedagoģijai. Rezultātā tapa vairāki ieraksti, ko raksturo īpaša muzikāla valoda – varētu pat teikt, ka šajā muzikālajā valodā runāja vien Maneri tēvs un dēls, kā arī šai ģimenei pietuvinātu instrumentālistu un Džo Maneri bijušo skolnieku loks.Pēc tēva nāves Mets Maneri turpināja koncertēt un piedalīties frīdžeza un brīvās improvizācijas ierakstu sesijās, kļūstot par galveno mikrotonālās improvizācijas proponētāju avangarda mūzikas laukā. Ap gadsimtu miju Mets Maneri nomainīja vijoli pret altu, par galveno iemeslu minot alta spēju piedāvāt „cilvēka runai līdzīgu valdzinoši aizsmakušas balss skanējumu”. 2005. gadā Mets Maneri tika nominēts Grammy balvai par savu eksperimentu, radikalizējot Mailza Devisa (Miles Davis) aizsākto elektriskā džeza skaņu, proti, ambiciozo albumu „Pentagon”. Maneri vairāk kā desmit gadus nebija ierakstījis albumus kā ansambļu līderis – vien kā līdzautors vai sesiju mūziķis – taču 2017. gadā tas mainījās, publicējot ierakstu „Sounding Tears”.