“Mans britu radio konsultants reiz brīdināja, ka skatuves (arī ētera) cilvēkiem ir kāds liels risks. Ja tev sāk likties, ka tu "reāli rullē", ka "viss notiek", var gadīties, ka nekas nenotiek un tu nekur "nerullē" - tu vienkārši esi zaudējis realitātes sajūtu.
Tas bija šovasar. Rīgā no karstuma kusa asfalts. Man bija tikšanās ļoti nozīmīga klienta birojā, uz to bija sabraukuši liela foruma darba grupu vadītāji un moderatori. Hallē pie ieejas sapulcējušies klienta pārstāvji, modernu uzņēmumu vadītāji, Latvijas labākie moderatori. Vien fakts, ka man ir iespēja piedalīties šādā pasākumā, jau ir milzīgs pagodinājums. Tā arī jutos - īpašs. Gaidot, kad dosimies, novēroju, cik dažādi ģērbti esam. Kāds uzvalkā, kāds ierastajās džīnās un t-kreklā, dāmām - kleita un kostīms, kāds mans kolēģis sārtās biksēs, man - moča jaka un ķivere.
Visiem iekāpjot vienā liftā, skaļi padalos ar novēroto:
- Skatoties uz apģērbu, mēs te varētu nodarboties ar cilvēku tipoloģiju - uzvalks, džinsenes, sarkanas bikses. Var būt, es teicu, - uzņēmējs, IT guru, hipsters. Neatceros precīzu vārdu izvēli.