Latviešu rakstniece Nora Ikstena šobrīd ir viena no apspriestākajām literatūras personībām gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Viņas vēsturiskais romāns “Mātes piens” šobrīd tiek tulkots un izdots angļu, krievu, igauņu, zviedru, ungāru, maķedoniešu, itāliešu un citās valodās, un recenzijas par šo grāmatu sniedz pat tik pasaules kontekstā ietekmīgi mediji kā "The Guardian".
Augusta beigās Baltic International Bank organizētā projekta “Bibliotēka” ietveros tika publicēta video intervija ar Noru Ikstenu, kurā rakstniece dalās savā personīgajā pieredzē par grāmatu un literatūras lomu viņas dzīvē. Plašāk par to šajā rakstā, kas tapis speciāli TVNET no projekta “Bibliotēka” vēl nepublicētajiem intervijas fragmentiem.
Noskaties video interviju ar Noru Ikstenu.
- Nora, kas ir labs rakstnieks?
- Vārdu salikums “labs rakstnieks” man šķiet aizdomīgs. Man šķiet, ka radošai personībai vārdiem “labs” vai “slikts”, vai “balts”, vai “melns”, vai “jauks”, vai “nejauks” – tiem visiem ir jābūt kaut kādā līdzsvarā. Labs rakstnieks ir tāds rakstnieks, kurš spēj kaut kādā veidā šo dzīves un literatūras simbiozi savienot – kad viņš paliek ar vienu kāju dzīvē un ar otru kāju literatūrā. Ja viņš paliek tikai dzīvē, tad cieš literatūra, un ja viņš paliek tikai literatūrā, tad neglābjami cieš dzīve. Ir jāmēģina vienkārši apvienot šīs divas lietas. Labam rakstniekam ir vajadzīga dzīves un literatūras, dzīves un valodas saskaņa. Teiksim tā.