Kaut gan kapu izveidei valdība piešķīra nelielu finansiālu atbalstu, galvenais finansējuma avots tiem bija tautas ziedojumi. Kopā Rīgas Brāļu kapu izbūves izmaksas esot sasniegušas aptuveni divus miljonus latu.
Restaurāciju veic pat Padomju okupācijas laikā
Īpaša nozīme kapu memoriālam bija tieši valsts svētku, Lāčplēša dienas un Latvijas valsts pasludināšanas dienas, svinēšanā, kā arī mirušo piemiņas dienas atzīmēšanā. Diemžēl šos svētkus Brāļu kapos ilgi atzīmēt neizdevās – jau divus gadus pēc uzbūvēšanas, 1939. gadā, notika pēdējā Lāčplēša dienas parāde un svecīšu nolikšana pie Mātes Latvijas. Otrais pasaules karš izjauca ieceri pabeigt vārtu skulptūru “Senči”, bet pēc padomju okupācijas par to nācās aizmirst. Savukārt 1958. gadā kapos guldīja arī Otrajā pasaules karā kritušos kareivjus un partizānus.
Lai gan padomju okupācijas laikā pret latviskiem simboliem un vērtībām tika vērsts genocīds, par Brāļu kapu ansambli tomēr rūpējās un 1958. gadā tos pat daļēji atjaunoja, piemēram, tika nomainīts sākotnējais iesegums ar dzelzsbetona plāksnēm.
Tomēr vienlaikus remontdarbos tika novāktas un iznīcinātas “savu nozīmi zaudējušās detaļas”, piemēram, Latvijas ģerbonis, Lielais krusts zem Mātes Latvijas, kapu krusti un citas kapu detaļas. Lieki gan būtu piebilst, ka padomju laikos šeit likt svecītes 11. un 18. novembra svētkos bija aizliegts un to varēja uzskatīt par sodāmu noziegumu.
80. gados Brāļu kapos pasāka kompartijas veterānu, personālo un militāro pensionāru apbedīšanu. Atmodas laikā, tautai izdarot spiedienu uz Latvijā valdošajām varasiestādēm, šī ķengāšanās drīz tika apturēta un apbedījumi Brāļu kapu teritorijā - pārtraukti. Savukārt teju pirmajos gados pēc padomju okupācijas beigšanās sākās runas par Brāļu kapu atjaunošanu. Pēc ilgākas plānošanas un samērā gausiem restaurācijas darbiem, 2006. gadā sākās apkopšanas darbi Brāļu kapos un to sagatavošana plašāka mēroga atjaunošanas darbiem. Jau 2014. gadā noslēdzās restaurācijas darbi, kuros atjaunoja tēlnieciskās grupa “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem”, veikts Svētās uguns terases remonts, remontēti depozitāriji, atjaunotas vairākas sienas un fragmenti, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās smilšakmens kapa uzrakstu plāksnes, veikta kapličas rekonstrukcija, renovēti celiņi un ierīkots saimnieciskais sektors.