Simtgades Dziesmu un Deju svētki

Viens no lielākajiem un gaidītākajiem notikumiem 2018. gadā bija XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki. Svētku nedēļā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam Rīgā ieradās vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī no 21 valsts, kur latvieši uztur un kopj Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās svētki izskanēja 64 dažādos pasākumos. Šie svētki bija pēdējie uz Lielās Mežaparka estrādes, kas celta 50. gados. Šobrīd padomju gados celtā estrāde nojaukta, tās vietā drīz sliesies jauna "gaismas pils".

Andrim Nelsonam vēl viena "Grammy" nominācija 

Latviešu diriģents Andris Nelsons un viņa vadītais Bostonas Simfoniskais orķestris šogad jau trešo gadu pēc kārtas nominēts prestižajai "Grammy" balvai. Divas balvas jau diriģents saņēmis - 2016. gadā gadā Nelsons saņēma balvu par Dmitrija Šostakoviča 10. simfonijas ierakstu, savukārt 2017. gadā "Grammy" orķestrim un diriģentam atnesuši Dmitrija Šostakoviča 5., 8. un 9. simfonijas ieraksti "Shostakovich: Under Stalin's Shadow – Symphonies Nos. 5, 8 & 9", ko izdevusi ierakstu kompānija "Deutsche Grammophon".

Šogad Nelsons un Bostonas Simfoniskais orķestris nominēts par albumu "Shostakovich: Symphonies 4 & 11".

Simtgades filmu birums

Pateicoties Latvijas simtgades finansējumam kino nozarei, 2018. gads bija īpaši bagāts ar Latvijā radītām kinofilmām. Īpaši sīva cīņa par labāko lenti notika arī ceremonijā "Lielais Kristaps", kurā triumfēja Ināras Kolmanes “Bille”. Esam kļuvuši bagātāki ar tādām filmām kā Ivara Selecka filmu “Turpinājums”, Madaras Dišleres ģimenes lenti “Paradīze ‘89”, Ginta Grūbes “Lustrum”, Dāvja Sīmaņa filmu “Tēvs nakts” par Žani Lipki, Rozes Stiebras animācijas pilnmetrāžas darbu “Saule brauca debesīs”, Dzintras Gekas “Kurts Fridrihsons”, Annas Vidulejas “Homo Novus” u.c.

Izstāde "Baltijas simbolisms" Parīzē, Orsē muzejā

Lai popularizētu izcilo Latvijas glezniecību, aprīlī Parīzē, Orsē muzejā atvērta izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem. Izstāde aicināja franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. 

Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. 

Enciklopēdijas izdošana

Oktobrī izdots Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums “Latvija”. No 18. decembra ikvienam brīvi pieejama arī Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā versija. Enciklopēdijas mērķis - kļūt par nozīmīgāko informācijas resursu latviešu valodā. Pirmie 3000 eksemplāru no veikalu plauktiem pazuda acumirklī. Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis atzīst, ka “drukātā sējuma 864 lappusēs tomēr nav visu iespējams publicēt, toties nākotnē elektroniskā versija būs vēl pilnīgāka un visu aptverošāka”.

Roka klasiķu koncerti Latvijā

Katru gadu Latviju apciemo kāda populārās mūzikas ikona, šogad tādas bija vairākas. Noteikti jāmin leģendārās britu rokgrupas «Pink Floyd» dibinātāja un vizionāra Rodžera Votersa (Roger Waters) pirmā viesošanās Latvijā ar iespaidīgu koncertšovu, Nika Keiva emocionālā uzstāšanās festivālā "Positivus", Tērstona Mūra trokšņu paraugstunda "Skaņu mežā", kā arī Džeka Vaita, "Kraftwerk", "Depeche Mode", "A-ha" un "Arcade Fire" koncerti. 

Artūra Analta instalācijas panākumi 

Septembrī prestižajā “Somerseta namā” notika 2. Londonas Dizaina biennāles balvu ceremonija, kurā galveno balvu par labāko dizainu saņēma Latvija - mākslinieka Artūra Analta un starpdisciplinārā dizaina uzņēmuma “Variant Studio” instalācija “Matter to Matter”. Tā ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot unikālu gaisotni un klimatu.

"Četri balti krekli" Kannās

Šā gada 15. maijā Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics” festivāla pils Bunjuela zālē notika mūsu kino klasiķa, režisora Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” oficiālā skate, kas kļuva arī par šis filmas pasaules pirmizrādi. Īpašajā seansā piedalījās gan filmas režisors, gan operators Miks Zvirbulis. Kā zināms, filma pēc tās oficiālās nodošanas 1967. gadā netika publiski izrādīta, neformālas cenzūras aizlieguma dēļ tā tika nolikta plauktā. 

Kannu festivāla programmas Kannu klasika veidotāji uzsvēra filmas pārsteidzošās kvalitātes: «Mēs neko tādu nebijām gaidījuši, Četri balti krekli mūs absolūti pārsteidza – gan ar savu kino valodu, it īpaši izsmalcināto, eleganto operatora darbu, gan arī ar savu sociālkritisko spēku.» 

Venēcijas arhitektūras biennāle

Starptautiskā mērogā īpašs notikums šogad bija Venēcijas Arhitektūras biennāle, kurā Latviju pārstāvēja ekspozīcija “100 gadi kopā un atsevišķi”. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvija ar nacionālo ekspozīciju Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002. gada.

Londonas grāmatu tirgus Latvijas zīmē

Šogad Londonas grāmatu tirgū īpaša vieta bija ierādīta Baltijas valstīm, arī Latvijai. Plašāku ievērību guva Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsti” angliskais izdevums “Dog Town”, kā arī Noras Ikstenas angliski tulkotā grāmata "Mātes piens” ("Soviet Milk"). Londonā Ikstenai sniedza intervijas radioraidījumam BBC un BBC televīzijai.