Influenceru asociācijas dibinātāja skaidro, kāpēc blogošana būtu jāuzskata par nopietnu profesiju (4)

Skaidrs, ka ir tāda sabiedrības daļa, kas vēl joprojām uzskata to par kaut ko nenopietnu. Taču tā varēja domāt 2009. gadā, kad blogi tikko sāka parādīties.

Tagad blogs ir normāla uzņēmējdarbības platforma, par kuras lomu un svarīgumu nešaubās neviens mārketinga un biznesa nozares darbonis.

Blogošana ir mana pamatnodarbošanās jau četrus gadus. Daudz lasīju, klausījos mārketinga lekcijas par blogošanu un vienā brīdī sapratu, ka es varu to pārvērst biznesa projektā. Pirms tam darbojos "Microsoft" uzņēmumā, vēlāk – pie leģendārā producenta Igora Proņina, palīdzēju producēt ārzemju mūziķu video filmēšanu Latvijā. Pēcāk strādāju mobilo tehnoloģiju lauciņā, kā arī "MUZ TV Baltija" reklāmas un mārketinga nodaļā. Bet tad nolēmu iestāties Konstantīna Bogomolova imidža skolā, lai mācītos par stilisti. Blogošanā es apvienoju visas savas iepriekšējās pieredzes un divas galvenās intereses – digitālo un modes pasauli.

Ar asociāciju vēlos palīdzēt arī jaunajiem censoņiem attīstīt savu hobiju par galveno iztikas avotu.

Blogeru Latvijā ir daudz, bet vien daži ir profesionāļi.

Interese par iestāšanos asociācijā ir milzīga. Katru dienu saņemu jaunus pieteikumus. Galvenais uzņemšanas kritērijs ir saturs, proti, vai tas sniedz lasītājam kādu pievienoto vērtību, kvalitatīvu informāciju par kādu tēmu. Auditorijas lielums nebūt nav noteicošais, iestāties var arī tie, kam ir tūkstoš sekotāju. Būtiskāk, lai auditorija būtu autentiska, nevis sastāvētu no nopirktiem, neīstiem lietotājiem. Šādi mēs pārliecināmies, ka uzņēmums tiek pie blogera, kura sekotāja intereses saskan ar uzņēmuma mērķauditorijas interesēm.

Jums ir teju 29 tūkstoši "Instagram" sekotāju. Cik daudz laika pavadāt šajā platformā?

"Instagram" ir mans galvenais darbarīks, esmu tur no agra rīta līdz vēlam vakaram, tāpēc konkrētam stundu skaitam nav nozīmes – esmu tur visu laiku. Instagram ieraksti man mēdz būt saplānoti nākamajiem diviem mēnešiem. Ļoti sekoju līdzi profila kopskatam, kā arī tam, lai līdzīgas sadarbības nepārklātos. Piemēram, ja esmu reklamējusi sporta apģērbu, mans nākamais sadarbības partneris nebūs kāds cits sporta apģērbu vai apavu ražotājs.

Vai kādreiz arī atpūšaties?

Nav tā, ka piektdien pulksten sešos vakarā brīvdienas var sākties. Neatminos, kad pēdējo reizi man ir bijusi brīva nedēļas nogale. Arī ceļojumus vienmēr cenšos savienot ar darbu, meklējot jaunas sadarbības iespējas. Šomēnes došos uz Izraēlu. Plānojot ceļojumu, atskārtu, ka neko daudz par šo valsti nezinu un kvalitatīvu informāciju nav nemaz tik viegli atrast. Aizrakstīju vienai no Izraēlas valdības tūrisma nozares institūcijām ar aicinājumu uz sadarbību – viņi man palīdzēs ieraudzīt skaistākās vietas valstī, bet es par šīm vietām pastāstīšu savās interneta platformās.

Starp citu, tas ir blogeru zelta likums – pašiem rakstīt un aicināt sadarboties. No visiem uzrunātajiem vismaz 10% noteikti atbildēs.

Savukārt tāds īstens atvaļinājums man nav bijis kādus desmit gadus. Taču katru mēnesi divas, trīs dienas cenšos pilnvērtīgi atpūsties. Kopā ar mīļoto un dēlu reizi pa reizei izbraucam ārpus pilsētas. Viens no ierastākajiem galamērķiem mums ir Jūrmala. Tur ir daudz foršu vietu, jūra, kas valdzina visos gadalaikos, kā arī tur atrodas mūsu iemīļotākais restorāns. Arī tad, ja brīvā dienā man bijusi kāda ķermeņa procedūra, kas ļoti patikusi, es par to noteikti pastāstīšu saviem sekotājiem, jo vienmēr vēlos padalīties ar lietderīgu informāciju.

Kā ar darbiem un notikumiem piesātināto pirmssvētku laiku? Kāda ir jūsu stratēģija, kā visu paspēt?

Uzskatu, ka šis laiks ir jāpavada mierīgāk, neskrienot uz katru pasākumu. Eju vien uz tiem pasākumiem, kas pašai ir prioritāri. Turpretī jaunie blogeri gan nevar atļauties izvēlēties, viņiem patiesi ir jābūt visur! Tāpat cenšos neuzņemties jaunus projektus. Šis ir gada noslēgums, nevis stresa sprints!