Pētījuma rezultāti liecina, ka kultūras pasākumus un aktivitātes apmeklē aptuveni 92% Latvijas iedzīvotāju. No tiem 32% pēdējā gada laikā piedalījušies sešās līdz desmit kultūras aktivitātēs, 28% - vienā līdz piecās aktivitātēs, 25% - 11 līdz 15 pasākumos, savukārt 8% piedalījušies pat 16 un vairāk kultūras norisēs.

93% no visiem pētījumā aptaujātajiem norādījuši, ka labprāt kultūras pasākumus apmeklētu biežāk.

Pēdējos gadu desmitos par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas apmeklē atrakciju un izklaides parkus, par 7% palielinājusies pagasta vai pilsētas svētku apmeklētāju proporcija, bet par 6% - populārās mūzikas koncertu apmeklētāju proporcija. Tāpat par 5% palielinājies profesionālā un amatierteātra izrāžu apmeklētāju īpatsvars.

Savukārt līdzās kultūras pārraižu skatītāju īpatsvara samazinājumam par 17% sarucis grāmatu lasītāju īpatsvars un par 7% - bibliotēku apmeklētāju īpatsvars.

Pētījuma rezultātā arī secināts, ka Latvijas iedzīvotāju mobilitāte kultūras patēriņā ir samērā augsta - aptuveni puse iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē arī ārpus savas dzīvesvietas: 57% savā reģionā, 40% citā reģionā, 56% valsts galvaspilsētā Rīgā, savukārt 80% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē savā pilsētā vai pagastā.

Pētnieki identificējuši arī būtiskākās kultūras patēriņa barjeras - Aptuveni puse jeb 51% pētījumā iesaistīto iedzīvotāju pauduši, ka par barjeru uzskatāms brīvā laika trūkums, bet 48% norādījuši, ka barjera ir naudas trūkums. Mazāk nekā ceturtā daļa jeb 23% pētījumā iesaistīto skaidrojuši, ka kultūras pasākuma apmeklēšanai reizēm traucē tā norise tālu no dzīvesvietas, savukārt 23% atklājuši, ka nav "kompānijas", ar ko kopā apmeklēt kultūras pasākumus.

Pētījumu Kultūras ministrijas uzdevumā veica Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, pētījumu centrs SKDS un biedrība "Culturelab", īstenojot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, 651 kultūras organizācijas un pasākumu rīkotāja aptauju, veicot Centrālās statistikas pārvaldes, Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" un "Eurofound" apkopoto datu analīzi, kā arī sešu fokusgrupu diskusijas ar kultūras aktivitātēs vairāk iesaistītajiem un mazāk iesaistītajiem iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās.