Zālītis muzicējis arī grupās "K. Remonts", "F... Art", Kaspara Dimitera blūzroka grupā “Slēģi”. Strādājis LTV.

Ilvars Zālītis dzimis Mazsalacā - Vidzemes ziemeļu mazpilsētā netālu no Igaunijas robežas 1959. gada 27. novembrī. Piecpadsmit gadu vecumā ar vecākiem viņš pārceļas uz Valmieru, kur muzicē vidusskolas ansamblī. 

„Es regulāri vingrinājos - pēc stundām un katru brīvu brīdi. Kad pēc vidusskolas beigšanas 1978. gadā atnācu uz Rīgu, vecās studentu ballīšu bildēs var redzēt, ka citi jaunieši apķērušies, kādam rokās dzēriens vai tamlīdzīgi, bet man – bass. Lai nenosistu veltīgi laiku, spēlēju gammas, vingrinājos. Ja nav tehniskās bagāžas, tad arī tā muzikālā frāze ir paskopa,” Zālītis stāsta Jāņa Žildes izdotajā grāmatā "Piekūns skrien debesīs".

Rīgā, studēdams Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Ilvars pamazām sāk aizrauties jau ar alternatīvāku mūziku. Veiksmīgi izdodas izvairīties arī no armijas – tiek sarūpēti nopietnas sirds slimības papīri, un septiņdesmito gadu beigās viņš iesaistās aranžēšanas pasniedzēja, pianista Inrigo Arāja izveidotajos ansambļos - Salacgrīvas „Barometrā” un Valmieras slimnīcas ansamblī „Vitamīns”, kur, starp citu, uzaicina dziedāt 17 gadus veco studiju biedreni Olgu Rajecku. Grupas daudz mēģina un piektdienās, sestdienās koncertē, pelnot katru vakaru katrs aptuveni 5 rubļus. 

No 1981. gada Ilvars Rīgā sāk strādāt Latvijas televīzijā par skaņu inženieri. Vēlāk strādā par skaņu inženieri un tehniķi „Radio SWH”. Zālītis bijis skaņu režisors filmām "Akmeņi debesīs" (2007), "Džona Doreda sala" (2007), "Sirreālisma gultā. Sukuts" (2007), "Līvs ar otu" (2005) un "Mājup" (2001).

2004. gadā saņēma Latvijas Televīzijas balvu kā labākais skaņu režisors.