Taču tā nav, scenāristu radītie tēli ir tik dzīvīgi veidoti, ka vienkāršs skatītājs var arī nesaprast, kurš tēls ir bijusi reāla personība, bet kurš - fantāzijas auglis. Lai labāk saprastu varoņu savstarpējās attiecības iepazīstinām ar “Sarkanā meža” galvenajiem varoņiem.

Vitolds Reķis, kuru atveido Jēkabs Reinis, dzimis 1918. gadā, neilgi pirms Latvijas Republikas proklamēšanas. Viņš audzis labā ģimenē, mācījies Franču licejā, pēcāk studējis jurisprudenci Latvijas Universitātē, bet 1940. gadā izslēgts kā nevēlams. 1940. gadā arestēts Vitolda tēvs, kurš ir bijis viens no brīvās Latvijas valstsvīriem. Vitolds par tēva likteni neko nezina, un par notikušo uzzina tikai pēc vācu karaspēka ienākšanas, kad Centrālcietuma pagalmā atrod nošautos Latvijas valstsvīrus. 1941. gada jūnijā padomju vara arestē un izsūta Vitolda māti, vecmāmiņu un māsu. Sagadīšanās pēc Vitolds paliek brīvībā. “Vitolds ir ļoti introverts, ar ļoti izteiktu pienākuma apziņu, ļoti atbildīgs, drosmīgs,” uzskaita Jēkabs Reinis. “Viņam principā ir pienācis ļoti atbildīgs moments - pieņemt izvēli, kas nosaka ne tikai viņa, bet arī viņa dzīvesbiedres turpmāko dzīvi,” atklāj aktieris.

1941. gadā Vitolds iestājas pašaizsargos un palīgpolicijas rindās nonāk Baltkrievijā, kur viņa vienība piedalās cīņās pret partizāniem. Vitoldam dalība soda operācijās nav pieņemama. 1942. gada martā Vitolds nonāk speciālo uzdevumu vienības “Brandenburga 800” 1. (baltiešu) rotā. Tur viņš iziet speciālu apmācību. 1943. gadā Vitolds Latviešu leģiona 15. divīzijas sastāvā cīnās Austrumu frontē. Pēc divīzijas pārformēšanas nonāk pulkveža Januma grupā, tiek nosūtīts aizstāvēt Berlīni. Pulkvedis Janums izved savu kaujas grupu no Berlīnes kauju elles. Viņi nonāk amerikāņu gūstā un vēlāk Cēdelheimas gūstekņu nometnē Beļģijā. Savukārt 1947. gadā Vitolds ierodas Anglijā, dzīvo Koventrijā (filmā - Blekdauna), kopā ar citiem latviešiem strādā smagu darbu akmeņlauztuvēs. Vitolda tēla pamatā ir reāla vēsturiska personība.

Agnese Cīrule atveido Vitolda līgavu Veltu Rožkalns. Viņa beigusi meiteņu ģimnāziju Rīgā, bet kara laikā iesaistījusies darbā hospitālī. 1945. gadā kopā ar vecākiem aizmuka no padomju okupācijas ar pēdējo kuģi no Liepājas. Programmas "Baltijas gulbēns" ietvaros, tāpat kā daudzas citas jaunietes, ir nonākusi darbā Anglijas hospitāļos. Agnese par savu varoni teic, ka viņa ir ļoti neatkarīga: “Tā, ka jau no bērnības, man šķiet, viņā ir patstāvība, neatkarība. Viņa ir arī ļoti neparedzama, un tajā pašā laikā ar tādu loģisku skatījumu, kā lietām vajadzētu būt. Viņa katrā ziņā zina, ko viņa grib.” Velta strādā Blekdaunā, bet vēlas veidot jaunu dzīvi kopā ar Vitoldu ASV. Viņa ir mērķtiecīga un drosmīga. Redzējusi kara šausmas, viņa zina, kas dzīvē ir svarīgākais, prot slēpt savas emocijas un vienmēr virzās uz mērķi.

Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba atveido reālu vēsturisku personību - Rūdolfu Silarāju, kura piedāvājums sagriež Vitolda un Veltas dzīvi kājām gaisā. Rūdolfs Silarājs ir sūtņa Kārļa Zariņa labā roka. Kā pats izsakās - lidotājs pēc aicinājuma un diplomāts pēc darba pienākumiem. Silarājs ir bijušais Latvijas gaisa spēku virsnieks. Kara laikā dienējis Luftwaffe aviācijas leģionā “Latvija”. Pēc kara ir nonācis rietumos un nav samierinājies ar zaudētās Latvijas sāpi. Viņam karš vēl nav beidzies. Lai radītu Silarāja tēlu, radošā komanda ilgi ievākusi vēsturiskus materiālus par viņu, taču, kā uzsver arī Jānis - ir lietas, kas ir ne pierādāmas, ne nepierādāmas, bet viņam ļoti palīdzējis kostīmu mākslinieces darbs:

“Tad, kad man iedeva pirmo reizi uzmērīt kostīmu, es sapratu, kas tas ir par vīrieti. Un apbrīnojamā kārtā tas sakrita ar to, ko es esmu fantazējis, domājis, kāds viņš varētu būt.”

Kā gudru un uzticamu karavīru, Latvijas patriotu un kaismīgu antikomunistu, sūtnis ir viņu rekomendējis darbam britu slepenajā dienestā. Rūdolfs Silarājs ir britu militārā dienesta Baltijas sekcijas latviešu nodaļas vadītājs. Viņa uzdevums ir atlasīt un vervēt piemērotus kandidātus plānotajām operācijām Latvijā. Kā savas dzīves augstāko mērķi Rūdolfs saredz “Zaudētās paradīzes - Latvijas” atgūšanu. Tā sasniegšanai viņš ir gatavs upurēt gan savu, gan savu tautiešu dzīves.

Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe atveido partizānu grupas “Brandava” komandieri Leonu. Viņš ir apzinīgs un mērķtiecīgs, nebaidās riskēt. Dzimis 1921. gadā, vācu okupācijas laikā mācījās vidusskolā, strādāja laukos tēva saimniecībā, kā arī piestrādāja dažādos darbos Rīgā. Latvijas Valsts universitātē mācījies vēsturi. Prot latviešu, krievu, angļu un vācu valodu. Vēlējies kļūt par aktieri, taču tas nav izdevies. 1944. gadā iesaukts padomju armijas rindās, pēc kāda laika no armijas dezertējis. Dainis atklāj, ka Leonam vissvarīgākais ir izdzīvot, tomēr “viņš ir mērķtiecīgs, viņš ir ar savām ambīcijām, viņš ir gudrs cilvēks, bet pāri tam visam, protams, ir tā vēlme izdzīvot”.

Jaunā aktrise Elīna Vaska atveido Ligitu. Ligita ir kara laika bērns. Lai arī dzimusi Latvijas brīvvalsts laikā, viss viņas apzinātais mūžs ir pavadīts okupāciju un kara šausmu ēnā. Viņas vecāki ir pazuduši bez vēsts vai arī gājuši bojā. Ligita dzīvo ar vectētiņu viņa lauku saimniecībā. Viņas vecākā māsa ir mežameita. Ligita atbalsta partizānus, nesot produktus un medikamentus. Taču pienāk brīdis, kad arī Ligitas vienīgais glābiņš ir mežs. Viņai vairs nav ko zaudēt - tikai savas pašas dzīvību. Viņa kļūst par mežameitu. “Viņai nākas ne gluži pāragri pieaugt, bet uzņemties atbildību par sevi tad, kad viņa labprāt vēl būtu kāda cita apgādībā. Tas ir stāsts ne tikai par to, kā viņa dzīvoja šajā posmā, bet to, kā viņa izdzīvoja. Un izdzīvošana prasa gan spēku, gan prātu,” pastāsta Elīna.

Rīgas Krievu teātra aktierim Pāvelam Griškovam tikusi čekista-karjerista loma. Viņa atveidotais VDM kapteinis Dubins ir dzimis pilsoņu kara laikā Krievijā. Dubina vecākus, vēl viņam mazam esot, arestēja un ieslodzīja Gulaga nometnēs. Dubins, tika ievietots bērnunamā. Turpmāk viņa māte ir “padomju Dzimtene” un tēvs - “dižais Staļins”. Ar šādu pārliecību viņš izaudzis. Kara laikā aizstaigājis ceļus līdz pat pašai Berlīnei. Pēc kara nosūtīts uz Baltijas kara apgabalu, lai apkarotu „bandītus” Kurzemes mežos. Viņam kopā ar sievu Rīgā ir iedalīta istabiņa komunālajā dzīvoklī. Mājās viņš ir reti, jo padomju varas ienaidnieku Latvijas mežos vēl ir ļoti daudz.

“Viņš ir ļoti atbildīgs un uztivams kareivis savai tautai. Viņš ir jauns, viņš grib sasniegt labus rezultātus un viņa uzdevums ir Latvijā nodibināt padomju varu,”

par savu aukstasinīgo varoni stāsta Pāvels.

Režisors un aktieris Jurijs Djakonovs atveido aģentu Rubeni, kuram arī ir reāls vēsturisks prototips. Rubenis ir Vitolda pārinieks un grupas komandieris. Pēc tautības viņš ir krievs. Rubeņa tēvs ir bijis Baltijas muižnieks, un Latvija ir viņa dzimtene, bet - lielās Krievijas ietvaros. Rubenim nepatīk ne komunisti, ne ulmanisti, viņš ir pats par sevi. Rubenis nevienam neuzticas un neizpauž, kāpēc iesaistījies misijā. “Viņš ir cilvēks, kurš jebkurā gadījumā jūtass svešs. Viņš ir starp nosacīti savējiem, bet viņam neviens nav savējais. Viņam ir viņa plāns un viņš ir diezgan liels egocentriķis, un tāds ir viņa liktenis - viņš vienmēr būs viens. Lai kas arī nenotiktu,” atklāj Jurijs.

Dokumentāls stāsts par lieldarba tapšanu - “Sarkanais mežs. Aizkadri” - jau 1. martā plkst. 21.15 LTV1, bet pirmās divas “Sarkanā meža” sērijas - jau 2. martā plkst. 21.25 LTV1.

Foto: Kadri no filmas "Sarkanais mežs".