- Es ļoti ceru, ka šis gads nebija izņēmums. Es uzskatu, ka komerciālā filmu industrija neuztver diskriminācijas problēmu pietiekami nopietni. Vismaz pagaidām ne.
Apskatot datus par melnādainām sievietēm vai minoritātēm, šie cilvēki ir pavisam neredzami. Zviedrija ir labs piemērs tam, kā institūti, mediji un pilsoniskās kustības var sadarboties, lai uzlabotu līdztiesību kino. Tas pierāda, ka tas ir iespējams!
Kino industrijā strādājošajiem jāsaprot, ka viņu rokās ir vara un atbildība. Un ka viņi ir tie, kuriem ar izpratni jāpieņem lēmumi, veidojot filmas. Uzdrīkstieties stāties pretī stereotipiem! Varbūt tas ļaus uzņemt labāku filmu ar interesantāku stāstu.
- Kādi līdz šim bijuši "A-Rate" kampaņas rezultāti? Vai tā veicinājusi diskusijas sabiedrībā, vai varbūt palielinājusi pieprasījumu pēc filmām, kurās attēlotas sievietes?
- Mēs redzam uzlabojumus pēc piecus gadus ilgas cīņas, to nevar noliegt. Piemēram, Zviedrijas filmu balvu ceremonijā tagad 60% balvu saņem sievietes - ieskaitot tādas kategorijas kā labākais operatora darbs, labākā montāža, labākais scenārijs un tā tālāk.
Zviedrijas filmu kritiķu aizvadīto desmit gadu labāko filmu topā pirmās trīs vietas ieņēma kinolentes, kuru režisores bija sievietes, kuru galvenās varones bija sievietes un kuru scenārijus bija rakstījušas sievietes. Tāpēc tas nav nekāds arguments, ka sievietes nevar uzņemt tikpat labas filmas kā vīrieši. Tā vienkārši nav taisnība.
"A-Rate" kampaņa patlaban darbojas desmit valstīs. Brazīlija, Ķīna, ASV un Lielbritānija dažādos veidos pielietojušas "A-Rate". Brazīlijā tai ir iespaids uz visu filmu industriju - "A-Rate" izmanto gan filmu institūts, gan filmu festivāli, gan arī prese. Ķīnā nāks klajā vietne, kurā varēs novērtēt Ķīnas filmas.