Filmas "Valsts noslēpums" ("Valstybes paslaptis") idejas autors, režisors un producents Donāts  Ulvīds centies veidot emocionālu un dinamisku stāstu kas ļautu gan  atskatīties uz sarežģītākajiem aizvadīto gadu notikumiem valstī, gan  ieraudzīt prezidenti tādu, kādu cilvēki viņu nav redzējuši televīzijas  ekrānos, gan aizdomāties par to, cik liela atbildība būs izvēlēties  jaunu valsts prezidentu.

"Man patīk spilgtas personības - sākot no Hārlija un Deividsoniem un  beidzot ar Stīvu Džobsu un Baraku Obamu. Ciemojoties Amerikā, iznāca  noskatīties filmu "The Final Year" ("Pēdejais gads") par prezidenta Obamas darba pēdējo gadu. Mājupceļā nodomāju - bet mums taču Lietuvā ir pašiem sava pasaules  kalibra līdere - ir jāveido dokumentāla filma par viņu," stāstījis   režisors, kura agrākie darbi "Tads Blinda. Sākums" un "Emīlija no  Brīvības alejas" lietuviešiem bijuši ļoti nozīmīgi.

Sarežģītas situācijas valsts dzīvē un atšķirīga dažādu politiķu  reakcija, ģeopolitiskās cīņas un Lietuvos vieta pasaules kartē,spēja  saglabāt uz vērtībām balstītu stāju - par visiem šiem jautājumiem  režisors mēģinājis likt skatītājam aizdomāties savā 90 minūšu darbā, kas  veidots no filmēšanas materiāliem simtiem stundu garumā.

Kā atzinis Ulvīds, viņu īpaši uzrunājusi frāze, ko prezidente reiz filmēšanas laikā izmetusi, vēršoties pie padomniekiem: "Beigsim taču  drebēt!" "Vēlāk kļuva skaidrs, ka šie vārdi, kas desmit gadu laikā  simtiem reižu adresēti gan prezidentes komandai, gan politiķiem, gan sev  pašai, nav vis vienkārša frāze, bet vesela dzīves filozofija un daudzu  lēmumu atslēga," izteicies režisors.

"Es zināju to, ko nevarēju pateikt atklātībā. Un zināju to, ko nedrīkstēja zināt citi," ar šādiem prezidentes vārdiem sākas filmas  treileris.

Kā saglabāt stāju un nedrebēt nedz vietējo oligarhu, nedz šīs pasaules  vareno priekšā, kā noturēties pret oponentu un nelabvēlīgu mediju  uzbrukumiem, kā tādās situācijās rīkotos mēs paši? Ar kādām rakstura  šķautnēm jāsaskaras prezidentes komandai, kādu viņu saredz žurnālisti un  kāda ārpus saviem oficiālajiem pienākumiem ir šī sieviete, kuru žurnāls "The Economist" jau pirms desmit gadiem bija paspējis iedēvēt par "tērauda  magnoliju"? Vai viņa kādreiz mēdz dziedāt, kas viņu aizkustina un kas  sasmīdina līdz asarām - arī uz šiem jautājumiem Ulvīds centies rast  atbildi savā jaunajā darbā.

Vienlaikus skatītājiem būs iespēja uzzināt, kas bijuši Grībauskaites  skolotāji, kad viņa iegādājusies pirmos džinsus un kādus naudassodus  maksājusi par ātruma pārsniegšanu, ieraudzīt prezidentē reālu cilvēku  visdažādākajās izpausmēs - gan jūtīgu un aizkustināmu, gan noskaitušos  un dzēlīgu, gan rotaļīgu.

"Nav iespējams atklāt cilvēka personību, neparādot, ko prezidente dara  brīvajā laikā, kāda viņa ir starp saviem tuvākajiem cilvēkiem. (..)  Klausījos stāstus no prezidentes dzīves aizturētu elpu, reiz pat  aizmirsu ieslēgt kameru," atzinis Ulvīds. "Man nācies nobaudīt gan  prezidentes vārītu kafiju, gan siļķi, un ļoti priecājos, ka filmā būs  kadri no virtuves, no grimētavas un pat no pludmales."

Tomēr, kā atzīmē režisors, pati prezidente šīm personiskās dzīves  detaļām īpašu nozīmi nepiešķir, par svarīgākām uzskatot "vērtības, kuras  cilvēkam vai nu ir, vai arī to nav". Tādēļ "Valsts noslēpums" ir  vēstījums gan par prezidentes, gan mūsu pašu vērtībām, kas sargātas,  koptas un nostiprinātas, bet dažkārt arī nodotas, norāda autori.

Filmas pirmizrāde paredzēta 12.aprīlī - tieši mēnesi pirms Lietuvas  prezidenta vēlēšanām. Režisors neslēpj, ka gluži apzināti izvēlējies  tieši šo laiku, "lai cilvēkus pamudinātu domāt par prezidenta lomu  valsts dzīvē un apzināties, ka mēs paši esam atbildīgi par to, kam  uzticam savu valsti, lai mēs visi iemantotu drosmi dzīvot apzinātāk, lai  alkatības, iztapības un baiļu saēstās smadzenes sāktu atveseļoties, (..)  lai neviens vairs nespētu pagriezt vēstures ratu atpakaļ".