Kad Teobalds Roberts Jēgers (Theobald Robert Jäger) pamodās no teju trīs nedēļu komas, viņš nespēja neko atcerēties. Tas notika, kad Teobaldam bija divdesmit pieci gadi. Sieva atrada vīru vannasistabā, kur viņš, iespējams, jau vairākas stundas bija gulējis bezsamaņā. Ārsti diagnosticēja masīvu asinsizplūdumu smadzenēs, un prognoze bija nežēlīga: no desmit tūkstošiem izdzīvo tikai viens pacients.

Tomēr viņš pamodās! Viņš neatpazina sievu un meitu, nezināja savu vārdu, kas viņš ir un kas ir bijis. Pakāpeniski smadzeņu spējas atjaunojās un atmiņa atgriezās, viņam nācās no jauna mācīties staigāt, rakstīt un rēķināt. Četrus gadus pēc komas Teobalds atsāka strādāt. Bija nepieciešami divdesmit pieci gadi, līdz atjaunojās ātrās atmiņas spējas. Šo fascinējošo un patieso grāmatu viņš rakstīja divdesmit sešus gadus.

Līdz šim neviens cilvēks pēc atmiņas zaudēšanas nav spējis tik labi aprakstīt šos notikumus un padarīt tos saprotamus visiem. Tas padara šo grāmatu neatkārtojamu.

Teobalds Roberts Jēgers

Teobalds Roberts Jēgers dzimis 1957. gadā, pēc skolas beigšanas studēja fiziku Getingenes Universitātē. Pēc studiju pārtraukšanas slimības dēļ un četru gadu rehabilitācijas viņš tomēr pabeidza augstskolu un sāka strādāt. Viņš strādā telekomunikāciju pakalpojumu centrā, ir precējies, audzina trīs meitas.

Grāmata pieejama lielākajās grāmatnīcās un jumava.lv.