Ir paaudze, kas atpazīst grupas "Jumprava" dziesmu ar šādu nosaukumu, un stāsts tik tiešām ir saistīts galvenokārt ar "Jumpravu" - gan visiem četriem puišiem, gan daudzu dziesmu vārdu autoru Ritvaru Dižkaču. Kā, pareizajā laikā satiekoties pareizajiem cilvēkiem, piedzimst jauns virziens mākslā, un cik viegli vai grūti ir šķirties, kad atrodies viļņa virspusē. Top izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un Jumpravas dziesmu tekstiem, lai runātu gan par šiem māksliniekiem, gan par divu iekārtu, divu sociālpolitisko sistēmu nomaiņu 20. gadsimta 80. gadu beigās. 

Izrādes režisors Valters Sīlis: “Visi šīs izrādes aktieri dzimuši vai auguši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Un man bija vēlme tieši kopā ar viņiem doties ceļojumā nesenā pagātnē, lai runātu par viņu vienaudžiem laikā, ko skar šī izrāde. Ko vēlējās pateikt un paveikt tā laika mākslinieki; kas mums ir atšķirīgs un kur mēs varam atrast kopīgo. Šī izrāde ir par jaunu mākslinieku meklējumiem atrast savu unikālu ceļu. Un kopā mēs veidojam dokumentālu izrādi par mūziku, kas pilnīgi noteikti ir kaut kas jauns mums, izrādes radošai grupai.”

Mākslas zinātniece Inga Šteimane izrādes programmiņā grupu Jumprava skata mākslas kontekstā un to raksturo šādi: “Līdzīgi kā resurss “Mākslas dienas” 80. gadu Latvijā tika padarīts par modernās mākslas epicentru, tā padomju kultūras terminoloģijā un praksē eksistējošais “vokāli instrumentālais ansamblis” padomju saimniecībā “Ogre” kļuva par supergrupu “Jumprava”, kas dziedāja pret metro, parodēja birokrātiju, mītiski skuma par Ziemeļmeitu, godināja izsūtītos, sauca suni par Molotovu, piejaucēja zemapziņu un it kā pa jokam peldēja no Ventspils uz Visbiju. Tam visam toreiz vajadzēja gan drosmi, gan mugurkaulu, gan arī – tehniskas iemaņas. Kā protestēt konstruktīvi, jēgpilni, ar skatu tagadnē, nevis pagātnē – tie ir “Jumpravas” radošie jautājumi.”

Izrādē lielu vietu ieņem dziesmas no grupu "Jumprava" un "Aurora" repertuāra. Izrādes muzikālā producente Zane Dombrovska par izrādes muzikālo materiālu: “Tā kā grupa “Jumprava” pamatā savu mūziku sintezēja, tad arī muzikālo noformējumu Nacionālā teātra izrādei “Zem diviem karogiem” veidoju izrādes mūziku speciāli sintezējot 80. gadu stilā un miksējot kopā Nacionālā teātra aktieru balsis ar grupas “Jumprava” dziedātāju balsīm, aktieru reālo instrumentu spēli ar grupas “Jumprava” autentisko ierakstu fragmentiem, radot īpašu muzikālo kvintesenci.

Lai izrādē iespējami tuvinātos toreizējam grupai raksturīgajam skanējumam, atsevišķi tembri izrādei tika iegūti ar īpaša firmas Yamaha tā laika moduļa palīdzību, ko mums darba procesā no saviem “zelta krājumiem” piespēlēja komponists Valdis Zilveris. Savukārt bungu celiņus pa sitienam vien, atbilstoši autentiskajam skanējumam, “rekonstruēja” mūziķis un bundzinieks Normans Bārbals.  Vēl viens skanošs ieguvums uz skatuves ir Nika Matvejeva 80. gadu sintezators - Roland Xp 80. Savukārt abus pārējos tā laika sintezatorus izrādei īpaši sarūpēja Aigars Grāvers. Nostaļģisks skaņu piedzīvojums ir arī mazā firmas Yamaha “bungu mašīnīte” izrādē uz skatuves, jo tieši tāda savulaik tikusi aktīvi lietota grupas “Jumprava” daiļradē. “ 

Lomās: Madara Bore, Ilva Centere, Agnese Cīrule, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Artis Drozdovs, Kārlis Reijers.

Scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, Aigara Grāvera muzikālais noformējums, muzikālā producente Zane Dombrovska, producente Ilona Matvejeva.

Izrāde tiek radīta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja atbalstu.