Rakstnieces darbs guva plašu atzinību 2000. gadu sākumā - sešdesmit divus gadus pēc viņas nāves Aušvices nāves nometnes gāzes kamerā. Kad atklāts manuskripts, kas tapis Otrā pasaules kara gados, Francijas literatūras kritiķi to raksturojuši kā "meistardarbu".

Kā atzinuši daudzi kritiķi, jo īpašu šo grāmatu dara tas, ka tā sarakstīta tieši kara laikā pašā baiso notikumu epicentrā. 

Dzimusi 1903. gadā Kijevā ebreju baņķiera ģimenē, Irēne ar ģimeni pēc Krievijas revolūcijas 1918. gadā bēga no valsts un gadu vēlāk apmetās Francijā. Jau 20. gados Nemirovska kļuva par populāru un kritiķu cildinātu rakstnieci. 1926. gadā viņa apprecējās ar Mišelu Epšteinu - no Krievijas emigrējušu biznesmeni. Pārim piedzima divas meitas. Sākoties karam, ģimene meklēja glābiņu nelielā Burgundijas ciemā. Izdevēji no ebreju rakstnieces novērsās, viņas darbus likumsakarīgi vairs nebija iespējams izdot. Tikai viens Parīzes izdevējs - Olbins Mišels - ik mēnesi turpināja sūtīt ģimenei naudu, arī pēc tam kad Irēne ar vīru jau bija deportēti. Irēni arestēja 1942. gadā, dažas dienas pēc grāmatas otrās daļas "Dolce" pabeigšanas. 17. augustā viņa jau bija mirusi.

Joseph Roth et Irène Némirovsky dans la France de l’entre-deux-guerreshttps://t.co/O2lMwhUeFo pic.twitter.com/Lgki3X9QEW

— Alcofribas (@Yonnescaut) May 12, 2019

“Franču svīta” ir plaša vēriena panorāmisks darbs, kas kaut kādā ziņā atgādina “Vējiem līdzi” un dīvainā kārtā sasaucas ar pašas autores likteni. Gribētos sacīt, ka šī grāmata ir par cilvēka dabu un tās izpausmēm lielu pārmaiņu laikos - tās ne vienmēr ir tādas, kādām tām vajadzētu būt. Mīlestība uzplaukst ne tur, kur tā gaidīta, izdevīgums liek aizmirst sakāves rūgtumu, divkosība dzen bārstīt skaļus vārdus, slepus doties pie uzvarētāja un nosūdzēt, taču šodienas uzvarētāji rīt būs zaudētāji, lai gan vēl to nezina. Tas viss mums šķiet ļoti pazīstams, jo ir piedzīvots. Un ir skaidrs, ka autore runā par savu pieredzi. Lai gan atrisinājumu Irēna Nemirovska nedod, nojauta norāda, kāds tas būs. Un vēsture apliecina tās pareizību, lai gan autore pati vēl nav tikusi skaidrībā par iznākumu. Viss vēl turpinās.

Rakstniece precīziem triepieniem darina veselu portretu galeriju, iemūžinot laikmeta iezīmes, un šīs personas vēlāk izrādīsies saistītas šādā vai tādā veidā. Iedzīvotāju attieksme pret iebrucējiem attēlota smalki un niansēti, iekarotāju izjūtas un atšķirīgu tautu attiecības tāpat, nav melnbalto toņu, labo un slikto, jo jebkur, arī karā, pastāv tā dēvētais “cilvēciskais faktors”. Greizsirdība ir varenāks dzinulis par patriotismu un pat par savu un citu drošību. Saduras mīlestība un pienākums, kad jāzaudē īpašumi un jāizmitina svešinieki, kuri kaut kādā kārtā triju mēnešu laikā kļūst par tādiem kā “savējiem”. Tās ir savādas norises, kuras atveidotas psiholoģiski pārdomāti.

Tulkotāja Dagnija Dreika.

Grāmatu iespējams iegādāties apgāda "Jumava" un citās lielākajās grāmatnīcās Latvijā, kā arī internetā – www.gramata24.lv.

JAUNUMS! pic.twitter.com/eroyOEoAMR

— JUMAVA (@ApgadsJumava) April 8, 2019