J: Sapratām, ka Latvijā par psiholoģisko veselību runā pārāk maz, un izlēmām apvienot patīkamo ar izmisīgi vajadzīgo.

A: Vēlējāmies noorganizēt pasākumu, kas būtu iemesls, lai ik gadu satiktos pozitīvā gaisotnē. Tā pamazām doma auga lielāka un lielāka. Vasarās parasti galvenā izklaide ir festivāli. Tad kāpēc neapvienot patīkamo ar noderīgo? Tā radās Ogle.

J: Mēs ielikām idejā visus savus līdzekļus un enerģiju, kas, nu izskatās, būs lielākais šāda veida festivāls Latvijā.

Festivāla komanda – ģimene, brāļi un māsas? Kurš ko dara?

I: Katram pienākumi ir sadalīti individuāli. Kas un kam labāk padodas - tas to dara. Palīdz draugi, Latvijas Kultūras koledžas studenti, brīvprātīgie dalībnieki.

J: Man ir plašākais pārskats par to, kas ko dara, jo esmu kontaktā ar pilnīgi visiem iesaistītajiem. Es atbildu par vizuālo un administratīvo pusi, mēģinu savest pareizos komandas cilvēkus kopā vajadzīgajos brīžos. Alise ir atbildīga par komunikāciju ar māksliniekiem un ēdinātājiem, Maigurs un Irēna organizē visu praktisko un loģistisko festivāla daļu. Mēs gan nevaram aptvert visu. Piemēram, ar publicitāti (masu, sociālie mediji un reklāmas pasākumi) mums ļoti palīdz Latvijas Kultūras koledža un arī vairāki ģimenes draugi, kas ir ļoti palīdzējuši dažādos veidos.

A: Nav viegli, bet cenšamies sadalīt uzdevumus. Katrs dara, cik daudz vien spēj, un, ja rodas iespēja, tad palīdz otram!

Ansis "Zāles".

Jūsu pasākumā lielākoties dominē hiphopa mūzikas žanrs, iespējams, šis ir viens no pirmajiem festivāliem Latvijā, kurā uz vienas skatuves pulcējas visi zināmākie pašmāju mūziķi šajā žanrā?

M: Tiešām tas ir pirmais? Tas mani priecē!

J: Jā, hiphopa bija Mārim tuvākais žanrs, tāpēc arī nolēmām koncentrēties šogad uz to. Viņš pats, vēl pāris nedēļas pirms pameta mūs, piedalījās „Ghetto Games” brīvrunu batlā un gribēja kļūt par hip-hopa mākslinieku.

A: Mūsu galvenā mērķauditorija ir jaunieši.  To vidū šobrīd dominē tieši hip-hop kultūra.

Ansis, Skutelis, Latgalīšu reps, Singapūras satīns, Brīvrunu projekts, Sudrabu sirds. Būs arī rokmūzika – Franco Franco, Double Faced Eels. Varbūt vēl kādas grupas no alternatīvā roka žanra?

J: Tā kā festivāls pastāv par kopību un iespēju iekļauties, tad gribējām, lai katram ir vismaz viens koncerts, ko ļoti gribas redzēt. Uzmanīgi atlasījām mūsu poppanka grandus: "Double Faced Eels", regeja apvienību "Riga Reggae", reti pārstāvēto, 80. gadu iedvesmoto smagā roka grupu Bloody Heels. Būs arī īpašs pārsteigums - ārvalstu viesis Gunnar the Fifth. Pasaules līmeņa tetovētājs no Islandes, kurš pēc desmit gadu pārtraukuma šogad ir atgriezies pie mūzikas. Tie visi būs kā garšīga glazūra pa virsu hiphopa kūkai, tieši alternatīvajiem kārumniekiem.

Video: Riga Reggae "Māri, kur Anna?"

Vairākus gadus iepriekš Lonē, kur notiks pasākums, notika arī festivāls “Zobens un lemess”. Kāpēc tieši Lone, Viesīte, Saukas Dabas parks?

M: Primāri laikam tas ir tāpēc, ka ļoti skaista vieta. Vēl tas ir ļoti tuvu mūsu mājām. Un vēl ceram, ka cilvēkiem patiks festivāls pie dabas, kur varēs atpūsties no pilsētu kņadas.

J: Festivāls bija ļoti veiksmīgs, pats biju tur pāris reizes. Skaists ezers, pļavas smarža, putniņu čivināšana un, pat ja līst, šī vieta pati par sevi uzlabos psiholoģisko stāvokli festivāla apmeklētājiem!

A: Ir grūti iedomāties kādu citu tik piemērotu lokāciju Oglei. Daba, ezers, zaļums un miers – viss, kas nepieciešams labai atpūtai. Šī ir iespēja beidzot izlauzties no pilsētas pelēcīguma un asfaltētajām ielām un svaigā gaisā, basām kājām izbaudīt labāko pašmāju mūziku!

Franco Franco un Ipstens Kūns "Vadugunis".

Atkarības un depresija – joprojām aktuāla problēma ne tikai pie mums, bet arī visā Eiropā. Kādas ir jūsu domas, kas būtu vairāk vainojams – laikapstākļi, izglītība, ekonomika vai kas cits?

I: Manuprāt, tā ir vispasaules problēma. Laika apstākļiem nav būtiskas ietekmes. Ar depresiju sirgst gan siltās valstīs, gan vēsākā klimatā. Liela un negatīva ietekme ir internetam.

M: Cilvēki vairs nemāk sarunāties un komunicēt bez telefona, datora. Mēs neuzsmaidām svešam cilvēkam uz ielas. Pilsētas pagalmos nav futbola, klasīšu lēkāšanas. Bērni un jaunieši pat īsti nezina citus pagalmā dzīvojošos. Pazudusi draudzība un sirsnība.

J: Es domāju, ka pamatā ir mūsu kultūra kombinācijā ar politiku un ekonomiku.

Būsim atklāti - pasaulē ir desmitiem valstu, kur cilvēkiem klājas grūtāk nekā latviešiem, bet tāpat Latvija ir 10. vietā pasaulē pēc pašnāvību skaita.

Mūsu tautā ir pastāvīga spriedze starp iedzīvotājiem, cilvēki ir noslēgti un psiholoģiskā veselība ir tabu. Ja cilvēks meklē palīdzību, tiek uzskatīts par jukušu. Vīrieši nevar atklāti izrādīt sāpes un jūtas, tantes tramvajā vienmēr ir dusmīgas. Tas viss izveido ideālu depresijas kokteili. Es domāju, jo vairāk par to runāsim, jo vairāk šī spriedze samazināsies.

A: Pat tādas lietas kā uzturs vai ikdienas režīms var ietekmēt garīgo veselību. Viss, ko mēs darām un kas notiek mums apkārt, nosaka to, kāda būs mūsu dzīve. Mēs nemitīgi salīdzinām sevi ar citiem un traucamies pēc kā vairāk. Nekad nav gana, un mēs nesaņemam to, ko vēlamies, - mūžīgā neapmierinātība. Rezultātā ir depresija, atkarības un citas ar garīgo veselību saistītas problēmas.

Vai nav tā, ka cilvēki jau ikdienā ir piekusuši no negatīvā un grib izpriecas un aizmirsties?

M: Mūsu mērķis festivālā nav runāt par to, cik ir grūti un slikti! Tāpēc jau arī tādi mūziķi! Gluži pretēji, mēs gribam svinēt dzīvi! Bet nedrīkst arī nerunāt par problēmu! Festivālā būs speciālisti, ar kuriem varēs parunāt par savām problēmām tie, kuri to vēlēsies. Mēs gribam panākt, lai cilvēki nekautrētos runāt par problēmu un apzinātos, ka viņi nav vieni... Daudzas ogles jau ir pavards!

I: Izpriecas ir forši, bet tās var apvienot ar vērtīgiem padomiem par to, kā palīdzēt sev, ja radušies sarežģījumi, vai palīdzēt sev tuvam cilvēkam, kam ir sarežģīts dzīves posms. Šī iespēja palīdzēt ir jānovērtē un jāizmanto.

J: Tieši tur slēpjas problēma - jebkura saruna par psiholoģisko veselību tiek uztverta negatīvi. Festivālā vadīsim darbnīcas, kur par smagajām tēmām runāsim kā par fizisko veselību - pozitīvi un patīkamā gaisotnē. Tāds kā dvēseles fitness.

A: Depresija un atkarības nav tabu tēmas, par kurām drīkst runāt tikai tumšos pagrabos. Mūsu mērķis ir radīt vietu, kur cilvēki var izpriecāties, atpūsties un pozitīvā gaisotnē sevi izglītot. Ir tik daudz dažādu veidu, kā padarīt runāšanu par smagām un sarežģītām tēmām interesantāku un gaišāku.

J: Būs tetovējumi par ziedojumiem ar vienu no Latvijas labākajām studijām “Rebel Tattoo”.

Festivāls "Ogle" (reklāma)

Kādi varētu būt pirmie soļi, ar ko sākt vai ko iesākt? Par šo problēmu runā ik pa laikam, bet valsts mērogā, liekas, neesam vēl gana gatavi risināt?

M: Pirmie soļi jau ir sperti. Ir Nils Sakss Konstantinovs ar Pusaudžu resursu centru. Arī Veselības ministrijā veido programmu cīņai ar depresiju, tātad arī valstiskā mērogā jau esam gatavi to risināt. Un, protams, tagad ir arī festivāls Ogle!

A: Kā jau parasti, jāsāk ar sevi pašu. Ja katrs festivāla apmeklētājs kaut uz brīdi aizdomāsies par šo tēmu, tad mēs jau būsim radījuši progresu! Izglītojot katru indivīdu, mēs izglītojam Latvijas sabiedrību.

I: Ir jāuzdrošinās celt problēmas gaismā. Runāt par diezgan sāpīgām un personiskām tēmām. Lai mūsu sāpīgajā pieredzē kāds ieklausītos un varbūt atturētos no nepareiza soļa.

Varbūt jāsāk pašiem ar sevi, vidi, kas mums apkārt? Domāšanu? Piemēram, Zviedrijā – viņi priecīgi un smaidīgi ielās, pie mums – uz paldies un labdien reizēm ir savāda attieksme.

M: Ja nesāksim paši ar sevi, tad neko nespēsim mainīt. Tāpēc radās Ogle.

J: Šķiet, ka valsts mērogā mūsu pelēkā masa ir tik nogurusi, ka vajag kādu, kurš pienāk un atbalsta, un palīdz aiziet mājās. Tāpat ir individuālā līmenī. Cilvēki bieži domā, ka persona, kam ir depresija, var sevi izdomāt ārā no tās. Tā nav. Depresija ir slimība, un tai nepieciešama profesionāla palīdzība. Katrs zina, ka salauztu roku ārstē pie profesionāļa, tā būtu jābūt arī ar salauztu garu.

A: Manuprāt, tas nav atkarīgs tikai no attieksmes. Bieži ir grūti saprast -  kā cilvēki, kuriem ir viss, var būt nelaimīgi? Bet depresijai ne vienmēr ir vienkārši atrast rašanās iemeslu. Tādēļ mēs Oglē vēlamies paskaidrot, ka tas ir normāli un ka ikviens var saskarties ar šīm problēmām. Mums vienkārši jāmācās, kā ar tām strādāt.

I: Jā, sociālā stabilitāte Zviedrijā, Norvēģijā un citās Eiropas valstīs ļauj cilvēkiem smaidīt vairāk, bet tas neizslēdz depresijas un pašnāvību augstu procentu arī šajās valstīs.

Viens no festivāla iesildīšanās pasākumiem peldošajā mākslas darbnīcā “Noass” 30. maijā – sarunu vakars par depresiju. Vai būs arī veselības ministre? Kā starp jums veidojas sadarbība?

J: Mums par lielu laimi, psiholoģiskā veselība šogad ir ministres darba kārtībā, viņa ar mums sazinājās un jau ir palīdzējusi sarunās ar pašvaldībām. Veselības ministrija būs pārstāvēta arī festivālā!

Depresija un mentālā veselība - atvērtā diskusija un koncerts.

Kā tas ir – būvēt festivālu pirmo reizi?

M: Tas ir grūtāk, nekā bijām iedomājušies sākumā. Liels paldies jāsaka Latvijas Kultūras koledžas komandai. Tāpat arī uzrunāto mūziķu atsaucība ir fantastiska. 

A: Daudz sarežģītāk nekā domājām. Visu laiku uzrodas jauni uzdevumi, jauni jautājumi, jaunas idejas. Mēs visu mācāmies procesa laikā. Festivāls paņem visu brīvo laiku, bet tas ir tā vērts! Mums ir dota iespēja iepazīties un sadarboties ar daudziem superīgiem, interesantiem cilvēkiem, kurus uzrunā mūsu ideja. Mēs soli pa solim sākam popularizēt šo tēmu. Viss izdodas!

I: Ir aizraujoši, jūtam saliedētību un ceram, ka viss izdosies!

Ieskicējot jūsu acīm – kas būs visforšākais pasākumā?

M: Es gribētu, lai visforšākā izdodas sportiski atraktīvā ģimenes stafete.

J: Man personīgi laikam tas, kas bija pašā sākuma idejas kodolā, - jauki pavadīts laiks ar tuvajiem skaistā vietā. Viss pārējais, ko sasniegsim ar festivālu, būs liels bonuss.

A: Tā kopā sanākšana. Siltums, ko mēs visi radīsim Oglē! Ceru, ka festivālā visi jutīsies kā viena liela ģimene, jo viss tiek darīts no sirds. Visforšākais būs redzēt, ka cilvēki atpūšas un ir patiesi laimīgi.

Biļetes iepriekšpārdošanā ticketshop.lv, to skaits ierobežots:

Festivāla lapas un plašāka informācija šeit.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.