“Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim, nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām, un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jaunu pārvietojamu skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājumu telpas.

Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem.

Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,” norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

“Skatītāju lielā interese par iestudējumiem mūsu mazajos spēles laukumos – Aktieru zālē un LMT Jaunajā zālē - apstiprina visā pasaulē esošo tendenci par skatītāju vēlmi izrādi vērot, atrodoties iespējami tuvu aktieriem, un savā veidā būt izrādē iesaistītiem. Mūsu Aktieru zāle, kurā tiek spēlēti tādi izcili iestudējumi kā “Antigone”, “Ezeriņš”, “Indrāni”, ir iekārtota teātra kādreizējā ogļu pagrabā, bet LMT Jaunā zāle ir ierīkota kostīmu noliktavā, līdz ar to tās nav ērtas ne skatītājiem, ne aktieriem, nemaz nerunājot par to, ka galīgi neatbilst moderna teātra prasībām.

Teātris un mūsu skatītāji jau ilgi izjūt nepieciešamību pēc jaunas, mūsdienīgas teātra zāles, un tā jau tiek dēvēta par Nākotnes zāli,” atzīst Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.

Apbūves iecerei/metam ir jāietver jaunbūvējamās teātra ēkas arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības koncepcija atbilstoši pilsētbūvnieciskajai situācijai. Apbūves ieceri ir paredzēts turpmāk izmantot par pamatu attiecīgā būvprojekta izstrādei.

Konkursam iesniegto metu piedāvājumu vērtēs žūrijas komisija, kuru vadīs Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas sastāvā darbosies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks, arhitekts Juris Dambis Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, arhitekti Uldis Balodis un Guntis Grabovskis, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko.

Metu konkursa materiāli elektroniskā formā ir lejuplādējami konkursa mājaslapā. 2019. gada 12. jūnijā plkst. 11.00 un 2019. gada 9. jūlijā plkst. 11.00 potenciālajiem konkursa dalībniekiem tiks sniegta iespēja iepazīties ar esošo situāciju Latvijas Nacionālā teātra ēkā un tikties ar teātra darbiniekiem, lai nepieciešamības gadījumā gūtu papildu informāciju par projektēšanas programmu.

Meta piedāvājumu, kas noformēts atbilstoši konkursa nolikuma prasībām ir jāiesniedz R.Vāgnera ielā 5, Rīgā, 405. kabinetā līdz š.g. 9.septembrim plkst.13.00.

Aizvadītā gada oktobrī valdība lēma nodot Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā pie Latvijas Nacionālā teātra esošos tenisa kortus Kronvalda bulvārī 2B, lai tur uzbūvētu teātra piebūvi.

Minēto īpašumu veido zemes vienība 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būves - tenisa klubs 345,9 kvadrātmetru platībā un divi šķūņi 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.