"Par senā eposa latviskošanu bijušas sarunas ar Imantu Ziedoni, Uldi Bērziņu, Leonu Briedi. To mudinājis izdot dakteris Pēteris Kļava, izdevniecībā laiku pa laikam iesniegti mēģinājumi tulkojumam no krievu valodas. Ilgi gaidītais ir noticis - latviešu valodā iznāk četrus tūkstošus gadus seni akadiešu ķīļrakstu teksti," tā Visockis.

"Mūsu rokās nonākusī grāmata paver ceļu uz brīnumu - civilizācijas rītausmas zemi - Šumeru valsti, kurā gandrīz 2500 gadu p. m. ē. Tigras un Eifratas upju baseinā dzīvojošais teicējs skandēja saviem tautiešiem aizkustinošu varoņstāstu. Līdz mūsdienām šā eposa 12 daļas nonākušas ar sestajā gadsimtā p. m. ē. dzīvojušā asīriešu valdnieka Ašurbanipala bibliotēkā Ninivē atrasto vēstījumu, kas rosina just līdzi aizvēsturiskā eposa varoņu pārdzīvojumiem, apliecinot draudzību un spēju upurēties. Ceļojumu laikā un kultūrā sekmēs mākslinieku autortehnikā darinātās ilustrācijas, kas kopā ar eposa sižetu veido dziļi asociatīvu vēstījumu," tā raksta Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

“Eposs par Gilgamešu” un tā varoņi spējuši pārvarēt laiku. Tas ir lielisks vēstures avots, kas palīdz izprast senās Divupes jeb Mezopotāmijas sabiedrisko iekārtu, varas struktūras, cilvēku savstarpējās attiecības, paražas un reliģisko uzvedību. Gilgameša un Enkidu draudzība, eposā risinātās eksistenciālās problēmas un, protams, arī piedzīvojumu gars ir vispārcilvēciskas vērtības.

Eposa vērienīgums ietekmējis tuvāku un tālāku tautu literatūru, tā varoņi — cilvēki, dievi un briesmoņi — turpina savu dzīvi daudzos mākslas pieminekļos. Eposa teksta lasīšana būs fantāziju rosinošāka, pateicoties mākslinieku Lilijas Dineres un Roberta Dinera ilustrācijām.

Eposa tulkojuma sagatavošana teksta kritikas ziņā ir akadēmisks darbs, taču eposa atdzeja iepriecinās katra lasītāja prātu un sirdi.