/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/07/26/12405735t1hc4e1.jpg)
Portāls TVNET turpina rakstu sēriju, kurā aicina pašmāju slavenības atbildēt uz jautājumiem no vecās labās atmiņu klades. Šoreiz intervējam mūziķu producenti un menedžeri Santu Kolu, lai noskaidrotu plašākai sabiedrībai nezināmus faktus par viņu.
Santa Kola: "Mācos vairāk pastāvēt par sevi un vairāk likt sevi pirmajā vietā"
TVNET atmiņu klade
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja tu varētu apsēsties uz soliņa un stundu aprunāties ar vienu cilvēku – dzīvu vai jau aizsaulē aizgājušu – kurš tas būtu un kāpēc?
Diemžēl man aizsaulē ir aizgājuši gan visi vecvecāki, gan arī jau vairāki draugi, tāpēc noteikti izmantotu iespēju aprunāties ar kādu no viņiem. Man viņiem visiem būtu daudz kas jautājams. Visticamāk, tā būtu mana ome – viņa bija ļoti stipra un gudra sieviete, kura savā dzīvē daudz piedzīvojusi, bet vienmēr spēja saglabāt sevī optimismu un apbrīnojamu sievišķību.
Vai tev kādreiz ir bijusi iesauka?
Pavisam mazos gados vecāki mani sauca par mazuli, bet māsu par bēbi. Nemācēšu pateikt, kāpēc! Tagad mani nereti sauc par Sanču vai Sančo – tas vienkārši ir atvasinājums no mana vārda. Pārsvarā tā mani sauc tieši mani ārzemju draugi.
Atklāj par sevi vienu lietu, ko daudzi par tevi nezina!
Kopš bērnības esmu cīnījusies ar smagām panikas lēkmēm, veģetatīvo distoniju un ne tik sen pārdzīvojusi arī pusotru gadu ilgušu depresiju. Panikas lēkmes un veģetatīvā distonija man bija jau laikā, kad neviens par to nerunāja, tāpēc toreiz domāju, ka tāda esmu vienīgā, un nesapratu, kas ar mani notiek. Tas visu padarīja morāli daudz smagāku, tāpēc esmu tik tiešām priecīga, ka cilvēki tagad nebaidās par to runāt, zinu, cik ļoti svarīgi tas ir.
Ja tu varētu dot padomu sev, kad biji jaunāka, ko tu teiktu?
Vairāk riskēt, ļauties notiekošajam, nebaidīties un nedomāt tik daudz uz priekšu par to, kas notiks, ja kaut kas neizdosies vai aizies šķērsām. Kā arī mazāk domāt par to, ko padomās citi, un mazāk censties, lai primāri visiem citiem būtu labi, bet gan biežāk domāt par sevi un nolikt sevi pirmajā vietā. To vēl tagad mācos, bet būtu bijis labi sākt to darīt jau krietni ātrāk.
Ja tu uz dienu varētu kļūt par kādu citu cilvēku, kura dzīvē tu gribētu iejusties?
Nekad neesmu par to domājusi! Iespējams, par kādu no saviem tuvajiem cilvēkiem, kura rīcību kādā brīdī absolūti neizprotu, lai saprastu, ko šis cilvēks tieši domā un jūt. Tas noteikti dzīvē daudz ko atvieglotu!
Kas tevi kaitina?
Cilvēki, kuri cenšas izlikties par tiem, kas viņi nav. Ļoti respektēju un cienu cilvēkus, kuri attīsta savus talantus, daudz strādā, mācās, acīmredzami aug un pašu spēkiem sasniedz virsotnes, tādi, kas ir tiešām personības. No tādiem daudz mācos, viņi ir neticami interesanti. Tāpēc kaitina tādi, kuros ir acīmredzams tukšums, ar kuriem nav par ko runāt un kuri pat necenšas attīstīties, bet uzskata, ka viss ir nopērkams par naudu, vai arī, atsevišķu reizi kāda iemesla pēc nonākot attiecīgā sabiedrībā, pasniedz to kā savu sasniegumu un vēl ilgi pēc tam “zīmējas” visur, kur iespējams. Manuprāt, tas liecina par zināmas inteliģences trūkumu, tāpēc no tādiem maksimāli izvairos.
Kas ir pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
“Tautumeitu” līdere un nu jau arī mans labs draugs Asnate.
Kad un kāds bija tavs pirmais skūpsts?
Ar manu pirmo draugu, ar kuru pēc tam arī nodzīvoju kopā piecus gadus. Viss bija ļoti nopietni tik jaunam vecumam un pirmajām attiecībām!
Vai lasi dzelteno presi?
Nelasu, bet izšķirstu gan, lai būtu lietas kursā, kāda informācija nonāk sabiedrībā par maniem skatuves māksliniekiem, ja kāds no viņiem tur parādījies.
Kurā slavenībā tu biji ieķērusies bērnībā?
Ja godīgi, tad īsti nemaz neatceros, bet tas noteikti varēja būt kāds no "Take That", "Backstreet Boys" dalībniekiem vai arī tā laika populārāko seriālu - “Glābējzvans” vai “Beverlihilza” varoņiem.
Kas ir pēdējā filma, kuru tu redzēji kino un kāpēc?
“Rocketman”. Mani ļoti interesē biogrāfiski stāsti gan literatūrā, gan filmās. Šajā gadījumā – Eltons Džons ir visiem zināms mūziķis un, kā jau par tāda līmeņa slavenībām, ir sajūta, ka zinām par viņiem visu. Šī filma ļāva uz viņu un viņa dzīvi paskatīties pavisam no citas puses. Atgādinājums tam, ka ne viss ārēji veiksmīgais un skaistais ir tikpat skaists un harmonisks iekšienē.
Kas ir pēdējais, ko meklēji “Google”?
Mārupes siltumnīcas adresi, jo tur ar “Tautumeitām” filmējām reklāmu.
Kas ir tava mīļākā krāsa?
Nav vienas tādas pavisam mīļākās, tiešām! Patīk vairākas un, runājot par apģērbu - vienmēr skaidri zinu, kādas krāsas apģērbs man konkrētajā dienā jāvelk, lai justos labi un pārliecinoši.
Kurš ir tavs mīļākais seriāls?
Es neskatos seriālus, labāk izvēlos filmas. Gariem seriāliem ir grūti noturēt manu uzmanību, un arī īsti nevaru atrast laiku, lai tos skatītos. Labāk tajā laikā izlasu kādu grāmatu vai aizeju noskatīties kādu labu filmu kino.
Kura pašmāju vai Holivudas aktrise atveidotu tevi filmā par tavu dzīvi?
Sarežģīts jautājums. Ja šī būtu manas dzīves filma, tad man noteikti būtu jāapdomā ilgāk. Noteikti tāda, kas varētu atbilst manai būtībai un personībai, bet, tā kā esmu tik mainīga un dažāda, ka ik pa laikam šķiet, ka vēl pati līdz galam neesmu sevi sapratusi, tad tām būtu jābūt pat vairākām! Filmas žanrs noteikti būtu no komēdijas līdz pat drāmai.
Ja tev pēkšņi būtu pilnībā brīva diena, ko tu darītu?
Apciemotu vecākus, aizietu brokastīs vai pusdienās ar kādu no tuvajiem draugiem. Bet vispār, tā, kā ikdienā man pastāvīgi sanāk būt starp cilvēkiem un nepārtraukti komunicēt, tad es ļoti labprāt pavadu laiku arī viena, man nekad nav garlaicīgi pašai ar sevi, un vienmēr zinu, ko kurā brīdī vēlos pasākt vai tieši nepasākt. Tāpēc šāda diena tiktu pavadīta atkarībā no konkrētās dienas sajūtām.
Kas ir tavs mīļākais dzēriens?
Ūdens. Interesanti ir tas, ka ilgu laiku man ūdens negaršoja un to nedzēru vispār. Tagad dzeru gandrīz tikai ūdeni.
Kas ir tavs mīļākais ēdiens?
Man garšo gandrīz viss, neesmu īpaši izvēlīga ēdienā.
Ja tu varētu pārvērsties par vienu dzīvnieku, kurš tas būtu?
Lauvene. Patīk viņu cēlums, rūpes, bet tajā pašā laikā bezbailība brīžos, kad jāaizstāv savējie.
Kas ir pēdējā lieta, kuru tu nopirki?
Kafija.
Kura pašmāju slavenība tev simpatizē?
Iespējams, nebūšu oriģināla, bet ļoti cienu un apbrīnoju mūsu bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Ko tu sevī gribētu izmainīt?
Kā jau iepriekš teicu, mācos vairāk pastāvēt par sevi un vairāk likt sevi pirmajā vietā tādā veselīgā izpratnē, neziedot visas savas intereses citu interešu labā. Vairāk klausīt savai intuīcijai, kura daudz ko pareizi saka man priekšā, bet es tai bieži neesmu klausījusi un sāku pārāk uzticēties cilvēkiem, kuri nebūtu to pelnījuši un ik pa laikam sāk mani izmantot. Vairāk noticēt sev.
No kā tu baidies?
No nepareiziem cilvēkiem, kurus ielaižu savā dzīvē, bet tie mani sāpina. Kā arī no tuvinieku slimībām un nāves.
Kas ir tava labākā īpašība?
Saviem tuvajiem esmu gatava būt blakus, uzklausīt un palīdzēt vienmēr un visur, neatkarīgi no apstākļiem, kā arī absolūti neiedalu draugus un tuviniekus bagātos, nabagos vai slavenos un ne tik – ja cilvēks man ir tuvs, tad cienu viņu un esmu viņam blakus vienmēr un visur, lai kā dzīve iegrozītos. Un otrādi – ja cilvēka vērtības un rīcība kļūst man nepieņemama un tas ilgstoši nepāriet, tad aiziešu, neskatoties uz to, cik veiksmīgs, bagāts vai populārs viņš ir. Domāju, ka tā ir laba īpašība.
Kas ir tava sliktākā īpašība?
Laikam tas, ka tad, ja cilvēks man ir svarīgs, ļoti, ļoti ilgi varu viņam daudz ko piedot un attaisnot, bet vienā mirklī tiek sasniegta “sarkanā līnija” un tad pēkšņi varu nogriezt visus kontaktus un izslēgt cilvēku no savas dzīves. Reizēm varu dot otru iespēju, bet, ja manī ir salūzusi uzticība, neko vairs nevaru tur padarīt – varu piedot, bet nekad vairs nekas nebūs tā kā agrāk. Gribētos atrast kādu vidusceļu šajā.
Kas ir tava mīļākā filma?
"Forests Gamps".
Vai tev ir tetovējumi?
Nav. Ik pa laikam esmu par tādu domājusi, bet uzskatu, ka tetovējumam ir jāapzīmē kādu noteiktu dzīves periodu, notikumu, uzskatu vai dzīves moto – kaut ko tādu, kas atstājis pēdas uz visu dzīvi un kas mūs arī raksturo. Tā kā es dzīves gaitā mainos pati un nākas mainīt arī savus uzskatus par daudzām lietām, neesmu droša, ka tas, kas varētu būt manas dzīves moto šobrīd, tāds būs arī pēc gadiem. Tāpēc pagaidām labāk ar to neriskēju.
Kas ir pēdējā grāmata, kuru tu izlasīji?
Krievu psihologa un TV vadītāja Mihaila Labkovska “Gribu un darīšu”.
Kura ir tava mīļākā vieta Latvijā?
Jūrmala.
Cik daudz laika tu velti miegam?
Man ļoti patīk gulēt! Man ir bijis pāris gadus ieildzis regulārs bezmiegs, tas bija briesmīgi. Tāpēc tagad patiešām izbaudu to, ka varu gulēt, un ļauju sev pagulēt ilgāk, ja ir tāda iespēja. Reizēm gan šķiet, ka varētu tajā laikā izdarīt daudz ko citu, bet tad atceros bezmiega periodu un šīs domas ļoti ātri pāriet.
Kas tev negaršo?
Paprika.
Par ko tu gribēji kļūt bērnībā?
Par princesi! Un balerīnu.
Kādu tu iztēlojies ideālu randiņu?
Ja pavisam godīgi, man nepatīk randiņi. Patīk tikai tad, ja cilvēks jau kļuvis tuvs un tad var kopā darīt jebko, viss būs piemērots un radīs pacilājošas emocijas – nav būtiski, kur un ko!