“Komēta” piedāvā nebijušu pieredzi – tu vari atrasties Rīgā, bet vienlaikus būt dabā, satikt draugus un līdzīgi domājošos.

Turklāt, ja kāds vēlas baudīt tādu mūziku, kādu viņš iepriekš nav dzirdējis, tad “Komēta” ir īstā vieta šādas pieredzes gūšanai. Tiesa, festivālā nav galveno mākslinieku, mēs neaicinām aktuālākos, komerciāli veiksmīgākos mūziķus, bet gan uzrunājam māksliniekus, kuri mums pašiem patīk, kuri pārstāv tās vērtības, par kurām runājam mēs. Turklāt lielākā daļa mākslinieku izvēlas dzīvot teltīs festivāla teritorijā, tādējādi paspilgtinot pasākuma atmosfēru. Par “Komētas” auditoriju var spriest arī pēc festivāla programmas “Akadēmija” tematiem, tie risina jautājumus, kas šķiet aktuāli arī, piemēram, daudziem portāla “Satori” lasītājiem, arī dažādu „Facebook” grupu, piemēram, “Feministu foruma” biedriem.

Foto: Ieskats festivāla "Komēta" norisē.

Šo lasot, kāds varētu padomāt, ka “Komēta” ir kārtējais festivāls savējiem, proti, slēgtai cilvēku grupai ar vienādām interesēm. Šāds priekšstats ir patiess vai aplams?

“Komēta” ir festivāls savējiem, bet savējie var būt arī savstarpēji nepazīstami cilvēki. “Komētas” savējie nav šaurs, noslēgts cilvēku loks, bet ar savējiem tiek saprasti arī tie, kuri domā citādāk. Piemēram, esam dzirdējuši pārmetumus, kas festivāla teritorijā nevar iegādāties gaļas ēdienus un šeit tiek propagandēts veģetārisms. Jā, festivālā netirgo gaļu, bet tā nav veģetārisma propaganda. Mēs ticam, ka cilvēks var trīs dienas atteikties no ikdienas ieradumiem, lai nodotos pārdomām par tādiem jautājumiem kā cilvēka lēmumu un rīcības ietekme uz vidi, tajā skaitā pārtikas izvēlē. Katrā ziņā festivālā katrs pats izvēlas savu ceļu, pats rada savu piedzīvojumu, jo programma ir daudzveidīga. Ja programma neapmierina, var vienkārši atrasties maģiskajā Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā un vērot dabu, klausīties putnu dziesmās.

Kā norisinājās šī festivāla plānošana, kā izvēlaties māksliniekus, kurus aicināt, un tēmas, par kurām runāt?

Festivālu rīko programmu kuratori, kuri individuāli iesaka tēmas. Ne bez diskusijām, tomēr šogad “Komētas” organizatori kopīgi panāca vienošanos mēģināt festivāla programmā palielināt sieviešu pārstāvniecību. Vienlaikus kopīgi spriežam par festivāla kopējo tēmu.

Pirmais festivāls pagāja migrācijas un bēgļu jautājuma zīmē, jo tolaik tas bija aktuāls temats, tāpēc arī aicinājām māksliniekus no valstīm ar nesenu kara pieredzi. Bet katru gadu festivāla fokuss mainās, un šā gada tēma būs attiecības.

Festivālā par attiecībām reflektēsim gan ļoti plaši, gan arī ļoti konkrēti, piemēram, runāsim par attiecībām izklaides pasākumu kontekstā.

Foto: Daugavgrīvas cietoksnī sācies festivāls «Komēta».

Šogad “Komētā” būs četras programmas - “Pachamama Tribe”, “Signāls”, “Higgs Boson” un “Akadēmija”. Īsi ieskicē, ko katra no programmām paredz.

“Pachamama Tribe” pamatā ir mūzikas programma, bet ne tikai, jo tajā ir arī darbnīcas, masāžas, dažādi rituāli. Jau no festivāla pirmsākumiem “Pachamama Tribe” skatuve ir atvērta organiskās elektroniskās mūzikas pārstāvjiem. Uz šīs skatuves lielākoties kāpj mākslinieki no Latīņamerikas, lai gan mūziku spēlēs arī mākslinieki no citiem pasaules reģioniem. Šīs programmas māksliniekus vieno centieni apvienot senās mūzikas tradīcijas ar mūsdienu mūziku. Programmā mūziķi pievērš lielu uzmanību dzīvo instrumentu saspēlei ar elektroniku un dabas skaņām. Festivālā radītā mūzika pierāda, ka tradīcijas nav iekapsulētas, kā mēdzam uzskatīt, bet gan nemitīgi mainās, ir plūstošas. Tāpēc arī šajā gadījumā sevišķi interesanta ir Latīņamerikas mūziķu novatoriskā refleksija par savu kultūrvēsturi un dabas mantojumu.

“Higgs Boson” ir dzīvās mūzikas skatuve, uz kuras uzstājas gan ārvalstu, gan vietējie pasaules mūzikas un džeza pārstāvji. Šogad “Higgs Boson” paplašinās satura robežas, jo uz skatuves kāps ne tikai mūziķi, bet tiks spēlētas arī izrādes.

Tāpat apmeklētājiem būs pieejama “Komētas” mācību vide - “Akadēmija”, kas mēģinās apspēlēt priekšstatu par akadēmiju, proti, kurš īsti no kura mācās un kāpēc. “Akadēmijā” lielākoties notiek lekcijas, darbnīcas un diskusijas, tur vistiešāk tiks apspēlēta šā gada festivāla tēma - attiecības. Šogad „Akadēmijā” būs pieejama dzejas darbnīca, politiskā dziedāšana, lekcijas par mēnešreizēm, podkāsta ieraksti, stāstījums par Bolderājas roku, sarunas par attiecībām ar citām dzīvām būtnēm utt. Bez visa tā “Akadēmija” būs skatāmas un klausāmas arī performances. Savukārt programma “Signāls” sniegs plašāku ieskatu elektroniskajā, tehno un deju mūzikā. Tāpat plānota programma “Ēteris”, kuras pasākumi bez konkrēta laika notiks dažādās festivāla norises vietās. Tās lielākoties būs spontānas cirka izrādes, performances, skaņas un vizuālas instalācijas.

Programma izklausās gana plaša un intensīva. Vai apmeklētājam būs iespējams izbaudīt visus pasākumus, vai tomēr nāksies izvēlēties, jo pasākumi notiks paralēli?

Pasākumi notiks paralēli, tāpēc tos nāksies izvēlēties. Bet, tā kā „Komētā” visi pasākumi notiek netālu, minūtes laikā var nokļūt no viena mazāk interesējoša citā. Tiesa, būs viens pasākums katru dienu, kurā ceram pēc iespējas vienuviet sapulcēt visus „Komētas” apmeklētājus, proti, tā būs sieviešu kolektīva no Berlīnes „Pyro Circus” cirka un uguns mākslas performance.

Festivālam atvēlētā vieta Daugavgrīvas cietoksnī ir gana plaša un ērta, tā ir vizuāli iespaidīga un kontrastiem pilna. Festivāls pat nevar pilnībā šo vietu apgūt. Gatavojoties kārtējam festivālam, domājat arī par jaunu Daugavgrīvas cietokšņa šķautņu parādīšanu, paredzot atsevišķus pasākumus cietokšņa vietās, kuras līdz šim netika apgūtas un parādītas?

"Komēta" un Daugavgrīvas cietoksnis ir savstarpēji saistīti, festivāls “Komēta” nevar notikt nekur citur kā vien šajā konkrētajā vietā, jo tā mērķis ir cieši saistīts ar Daugavgrīvas cietokšņa potenciāli jaunas nākotnes vizionēšanu. Tāpēc arī mūsu mērķis ir ar katru gadu iedvest cietoksnī aizvien vairāk dzīvības.

Ja festivāla pirmajos gados vairums pūļu un finanšu tika ieguldītas drošības nodrošināšanā, piemēram, lai uz galvas neuzkristu apmetums, lai apmeklētājs nevarētu iekrist bedrē utt., tad tagad vairāk pievēršamies vietas scenogrāfijai, tam, kā ar festivāla palīdzību parādīt cietokšņa skaistumu.

Tāpēc arī šogad virkne pasākumu notiks jaunās vietās. Vienlaikus domājam arī par to, lai cilvēki varētu izbaudīt pašu cietoksni. Kopumā festivāla vajadzībām tiek izmantota puse no cietokšņa teritorijas, bet pārējā teritorijā var baudīt dabu, putnus un kokus. Protams, teritoriju var izbaudīt, arī katram apmeklētājam izvēloties sev tīkamāko telts vietu, jo "Komētā" nav formālas telšu pilsētiņas.

Foto: Festivāla "Komēta" noslēdzošā diena.

Skatoties programmā, rodas iespaids, ka festivālā galvenais uzsvars tomēr ir uz mūziku. Esat parūpējušies par balansu starp mūziku un diskusijām, lekcijām, meistarklasēm, izrādēm, performancēm?

Protams, mūzikai atvēlēts vairāk vietas un laika, jo mūzika ar visiem runā vienā valodā, tā ļauj cilvēkiem satikties.

Vienlaikus joprojām pieturaties pie principa, ka "Komētā" nav galveno mākslinieku jeb hedlaineru, kas ierasti tomēr ļauj piesaistītu plašāku auditoriju. Kāpēc izvēlaties pielīdzināt visus māksliniekus, nevienu īpaši neizceļot?

Mākslinieki tiek rūpīgi atlasīti, un ir spēcīgi iemesli, kāpēc katrs no tiem ir iekļauts festivāla programmā. Kā gan var izvērtēt mākslinieku svarīgumu? Tāpēc, ka kāds nāk no eksotiskas vietas? Tāpēc, ka kāds ir vairāk pelnošs? Lai arī mēs komunikācijā pievēršam lielāku uzmanību atsevišķiem māksliniekiem, jo negribam, lai tie paslīd apmeklētājam garām, "Komētas" mākslinieki nav hedlaineri klasiskajā festivālu izpratnē, jo nevienam nav miljons sekotāju un viņi netiek ik pa stundai atskaņoti radio. Tā ir mūzika, kuras mērķis nav komercija; "Komētas" mākslinieki rada mūziku, lai kaut ko pavēstītu. Manuprāt, jebkurš no māksliniekiem, kurš spēlē festivālā pusotru stundu, to dara ar sirdi un dvēseli, viņš rāda to, kas viņam ir svarīgi. Tajā pašā laikā, protams, ir mākslinieki, kurus ir īpaši vērts redzēt, piemēram, šogad festivālā uzstāsies grupa no Alžīrijas "Tamikrest", kuri pārstāv tā dēvēto tuksneša blūza žanru.

Video: Tamikrest "Djanegh etoumast".

Neprasīšu, ko "Komētā" būtu vērts apmeklēt, tomēr pastāsti, kurus pasākumus pati nelaidīsi garām?

Mani ļoti interesē Kanādas dzejnieks un spoken word mākslinieks Brendons Vints (Brandon Wint), kurš raksta dzeju par attiecībām un kā melnādainais vīrietis reflektē par to, kā viņam ir dzīvot šajā pasaulē. Es ar Brendonu līdz šim esmu runājusi tikai „Facebook”, bet ar to pietika, lai gūtu gana daudz enerģijas, kas liek domāt, ka līdzīgas izjūtas gūšu viņa performancē un meistardarbnīcā. Tāpat gribu apmeklēt "Tamikrest" koncertu, kas izpilda brīnišķīgi skaistu un iedvesmojošu mūziku, kādu Latvijā koncertos nenākas sastapt bieži. Ļoti interesants liekas arī Libānas projekts „Love and Revenge”, kas koncertos apvieno kino un mūziku. Noteikti gribu redzēt čellistes Ashia Bison Rouge koncertu. Pēdējoreiz dzirdot viņu koncertā, bija skaidrs, ka "Komēta" un Daugavgrīvas cietoksnis ir īstā vieta, kur šī mūzika organiski iederas. Arī programmā "Pachamama Tribe" ir virkne pasākumu un mākslinieku, kurus gribētu dzirdēt, piemēram, duets Santi & Tugce. Nuri, Alma Linda un citi. Un, protams, dienas es mēģināšu pēc iespējas pavadīt "Akadēmijā", kur plānots ļoti daudz interesantu lekciju, darbnīcu, sarunu, piemēram, poļu mākslinieces Edītas Jarzabas politiskās dziedāšanas darbnīca, Džemmas Sudrabas sarunas ar dažādām interesantām sievietēm, Ingrīdas Pičukānes un Vijas Moores performance “Flower Power” un citi notikumi. Un obligāti arī apmeklēšu „Pyro Circus” performanci.

Festivāla mājaslapā pie “Akadēmijas” programmas minēta virkne jautājumu, uz kuriem festivāla laikā tiks meklētas atbildes. Tomēr es gribētu, lai tu jau pirms festivāla atbildētu uz vienu no minētajiem jautājumiem, proti, kā izklaidēties atbildīgi?

Šis jautājums ir skatāms dažādos līmeņos. Viens aspekts ir saistīts ar vides jautājumiem. Man sažņaudzas sirds, skatoties uz to, kā pēc pasākumiem izskatās lielu festivālu teritorijas - zeme ir piemētāta ar visu iespējamo. Ir arī vairāki pētījumi, kas rāda, cik publiskajiem pasākumiem ir milzīga negatīva ietekme uz vidi, ko veicina pārtikas patēriņš, iepakojuma daudzums, transports, tehnika, apgaismojums utt. Tāpēc arī "Komētā" domājam par dažādām ilgtspējīgām detaļām, piemēram, lai skatuve nebūtu vienreiz lietojama vai tiktu būvēta no otrreiz lietotiem materiāliem; lai festivāla vajadzībām izveidotā infrastruktūra noderētu Daugavgrīvas cietokšņa teritorijas labiekārtošanai. Arī ēdiens festivālā pēc iespējas ir no vietējiem produktiem, kas vasarā ir īpaši viegli īstenojams.

Domājam arī par to, kā ēdam, tāpēc esam izveidojuši trauku bibliotēku, kas nozīmē, ka kumodē stāv visiem pieejami trauki - cilvēks iegādājas ēdienu, paēd, pēc tam pats traukus nomazgā un noliek atpakaļ kumodē. Ar šo pieeju jau vairākus gadus pierādām, ka festivālā nav obligāti jāēd no plastmasas šķīvīšiem un alus jādzer no plastmasas krūzītēm. Festivāla teritorijā arī šķirojam atkritumus.

Tāpat domājam par to, kā mākslinieki ceļo, jo liela daļa nāk no citām valstīm, tāpēc ir svarīgi, lai viņu ceļš līdz "Komētai" būtu ar mazāku ietekmi uz vidi. Lai arī daudzi mākslinieki ierodas uz festivālu ar lidmašīnu, mēs tomēr cenšamies aicināt uzstāties tos māksliniekus, kuriem Eiropā plānoti vairāki koncerti. Lai, piemēram, nebūtu tā, ka mākslinieks no Latīņamerikas ierodas Eiropā tikai uz vienu koncertu. Savukārt dzīvošana uz vietas cietoksnī samazina transporta izmaksas un ar pārvadāšanu saistītos izmešus. "Komēta" ne tuvu nav sasniegusi līmeni, kad festivāla ietekmei uz vidi būtu nulle, un nezinu, vai tā kādreiz būs, tomēr mēs mērķtiecīgi uz to ejam. Tāpat viena lieta, par ko Latvijā nerunā, bet vajadzētu, proti, festivālos jāievieš tas, ko angliski dēvē par "awareness team" jeb, kā pērn to latviskojām, drošas izklaides atbalsta komanda.

Ko šāda komanda dara?

Šīs komandas darbs balstās izpratnē, ka, lai cik cilvēki būtu atvērti un viens otru cienītu, jebkurā sociālā situācijā pastāv risks, ka kāds var pārkāpt cita cilvēka brīvības robežas. Mēs vēlamies vairot savu un apmeklētāju apzinātību par to un arī rīkoties situācijās, kurās tas nepieciešams. Piemērs no mūsu pašu nesenās pieredzes -  uz šo „Komētu” plānojām aicināt kādu lektoru, kurš stāstītu par seksisma lomu izklaides pasākumos. Kad par šo lekciju izziņojām „Facebook”, kāda sieviete komentāru sadaļā rakstīja: "Izņemiet no programmas šo izvarotāju." Un šādā gadījumā „awareness” koncepts darbojas pavisam vienkārši - mēs neesam detektīvi un neskaidrojam, kuram ir taisnība un kuram nav, un arī nevienu netiesājam, bet veicam konkrētus soļus, solidarizējoties ar cilvēku, kurš pauž satraukumu. Tāpēc šo lektoru izņēmām no programmas. Festivāla laikā komanda strādās, lai risinātu situācijas, kad kāds izklaidējas tā, ka apdraud cita cilvēka iespējas izklaidēties. Pērn ar šo konceptu strādājām pirmo reizi, un, lai gan risināmu problēmu tikpat kā nebija, saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju un interesi par šādas komandas un koncepta esamību festivālā.

Atgriežoties pie vides jautājumiem, reiz ieteicu komētiešiem Daugavgrīvas cietoksnī ierīkot sakņudārzu, lai kaut vai daļēji uz festivāla laiku apmeklētājus varētu nodrošināt ar vietēji audzētu pārtiku. Par šo ideju esi domājusi?

Jā, par to domāju nemitīgi, jo tā ir absolūti brīnišķīga ideja, kas labi saskan ar sapni par cietoksni kā autonomu teritoriju, kas dzīvo visu laiku, nevis tikai festivāla vai citu pasākumu laikā. Tāpēc arī kolektīvs dārzs ir burvīga ideja, tomēr jābūt kādam, kurš ar degsmi uzņemtos to īstenot.

Ņemot vērā plašo festivāla programmu un pasākumus, kam būtu jāmainās cilvēkā, kad viņš pametīs "Komētas" teritoriju?

Es nedomāju, ka apmeklētājā kaut kam būtu jāmainās, jo ticu, ka cilvēki ir pietiekami. Bet es vēlētos, lai cilvēki no "Komētas" aiziet ar atbrīvotības sajūtu, jo esi bezrūpīgi un kvalitatīvi pavadījis trīs dienas. Ceru, ka cilvēki turpinās domāt par "Komētā" aktualizētajiem jautājumiem. Tāpat ceru, ka cilvēki aizies no "Komētas" ar sapratni, ka šādu festivālu var radīt tikai kopīgi un tas prasa kolektīvu iesaisti - kādam jānopērk biļete, kādam ir jāvelta savas brīvprātīgas stundas, kādam ir jāuzstājas utt. Es gribētu, lai cilvēki no "Komētas" aiziet ar apziņu, ka kultūra nenotiek tikai pilsētu centros, koncertzālēs, muzejos, bet tā notiek arī citviet, piemēram, pilsētu pievārtēs. Cietoksnim piegulošās apkaimes – Bolderāja un Daugavgrīva, kur norisinās „Komēta”, ir brīnišķīgas vietas, tomēr daudzu prātā tās diemžēl joprojām ir samērā marginalizētas. Tāpēc viens no "Komētas" mērķiem ir pievērst uzmanību arī šīm apkaimēm, ko ar dažādu partneru, piemēram, Britu padomes un Rīgas domes palīdzību veicam arī ārpus festivāla. Tāpat ierasti „Komētas” pēdējā festivāla diena ir tā dēvētā kopienas diena, kad Daugavgrīvas cietoksnis un festivāla programma ir pieejama ikvienam interesentam bez maksas. Tā ir diena, kad satiekas dažādās pasaules, piemēram, vecmāmiņa griežas dejā ar klaunu zeķubiksēs, lai gan citkārt šie cilvēki, iespējams, nenonāktu viens otra orbītā.

Detalizētāka informācija par festivālu festivalskometa.lv.