Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Britu arhitektūras gada balvas finālists: māja no korķa (1)

Vai korķis būs nākotnes būvniecības materiāls?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Dzīvojot laikmetā, kad arvien vairāk parādās asas diskusijas par ekoloģiju, vides aizsardzību un globālo sasilšanu, daudziem rūpniecības uzņēmumiem ir nopietnāk jādomā par kvalitatīvu un vienlaikus ilgtspējīgu materiālu ražošanu. Šajā gadsimtā vairums būvniecības uzņēmumu ir radījuši neskaitāmas ekoloģiskas alternatīvas iepriekš lietotiem un iecienītiem materiāliem. Nu pavisam jaunu un revolucionāru risinājumu ir piedāvājis kāds britu arhitektu birojs, kura radītais namiņš šogad ir britu arhitektūras gada balvas finālists. 

Savdabīgā ēka atrodas Lielbritānijas pilsētā Ītonā un izceļas ar struktūru, proti, nama konstrukcijas veido metāla un koka karkass, bet kā būvniecības materiāls sienu un jumta būvniecībai ir izmantoti masīvi korķa bloki. Ēkas autori ir britu arhitektūras grupa  MPH Architects, kas izvirzīja mērķi radīt pilnībā ekoloģisku un vienlaikus efektīvu māju, tās būvniecībā izmantojot tikai dabiskus materiālus.

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Korķa māju būvmateriāli ir ražoti no korķozola mizām - korķu ražošanas pārpalikumiem. Visi kokmateriāli ir blīvi sakompresēti, un to ražošanā nav izmantota līme. Bloki savā starpā ir savienojami kā bērnu konstruktora detaļas, kas savukārt nozīmē, ka mājas celšanā nav jāņem talkā cements. Turklāt šie bloki ir ārkārtīgi viegli, kas nozīmē, ka mājas celšanu var paveikt strādnieku brigāde bez speciālas tehnikas iesaistes. 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Savukārt no ergonomiskā viedokļa korķis ir īpaši piemērots materiāls ziemas mēnešos - tas lieliski notur siltumu telpās, darbojas kā skaņas izolators, kā arī nelaiž cauri mitrumu, tāpēc šādas mājas celtniecībā nav vajadzības pēc sintētiskiem izolācijas materiāliem.  "Mājā ir jūtama dabiskā aura. Tā smaržo pēc meža. Šajā mājā ir patīkami pieskarties sienām - tās vienmēr ir siltas, bet akustika šeit ir ļoti maiga," stāsta viens no vadošajiem projekta arhitektiem Dido Milns. 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Kad ēku ir nepieciešams nojaukt, visus blokus ir iespējams otrreizēji pārstrādāt vai pat kompostēt. "Runājot par būvmateriālu dzīves ilgumu, ir grūti spriest, cik ilgi šāda māja varētu izturēt. Šis ir pirmais šāda veida būvniecības risinājums. Līdzīgs nams atrodas Portugālē - korķu paviljons, kas veiksmīgi ir izturējis 20 gadus," tā skaidro arhitekts. 

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Nepalaid garām!

Uz augšu