"Latvian Voices" līdere Laura Jēkabsone savu bērnību salīdzina ar skaudro romānu "Zaļā zeme"

"Nāku no ļoti maza ciematiņa – Tilžas Balvu rajonā. (..) Esmu uzaugusi dziļos laukos, bērnība man nav bijusi viegla. Tas ir laiks, kuru atceros gan kā brīnišķīgu pasaku zemi skaistās dabas dēļ, gan kā smagu savas dzīves posmu," intervijā atklāj Laura.

Viņa turpina: "Kad piedzimu, mani vecāki bija ļoti jauni. Viņi studēja, tāpēc pārsvarā dzīvoju pie vecvecākiem. Ar māsām un brāli mums ir liela gadu starpība, tāpēc augu kā vienpate. Bērnība mani rūdīja visādi, arī fiziski, tāpēc reti slimoju.

Nenāku no bagātas ģimenes. Mājās mums bija tikai sausā tualete, pēc ūdens bija jāiet uz aku.

Melnā pirts bija nevis relaksācijai, kā to šobrīd daudzi uztver, bet gan vieta, kur mazgāties. Kad lasu "Zaļo zemi" vai "Straumēnus", man tas nešķiet kā gadsimtu sens stāsts – tieši šādā vidē esmu uzaugusi. Atceros, reiz ziemā, kad bija mīnus trīsdesmit grādu, es satuntulēta gāju uz veikalu pēc produktiem."

Kā intervijā atklāj Jēkabsone, viņa jau kopš agras bērnības dziedājusi un muzicējusi. Tomēr, atskatoties uz to tagad, dziedātāja saka: "Sākotnēji mani virzīja ne tik daudz tieksme pēc mūzikas, cik vēlme izlauzties no vides, kurā augu."

Lai arī Lauru uzaudzināja vecvecāki, viņa ciena savus vecākus un to, ka ļāvuši meitai iestāties mūzikas skolā.

"Atveda uz Rīgu, parādīja kur skola, kur kopmītnes, – ej un dari! Toreiz gan jutos kā cilvēks, kuru iemet ūdenī un kuram pašam jāsāk peldēt. Vērtīgi, ja vecāki ļauj bērnam īstenot savus sapņus, tomēr katrs bērns un jaunietis vēlas just arī drošu aizmuguri," saka Laura. 

A cappella grupa "Latvian Voices" šoruden svinēs 10. pastāvēšanas gadu. Grupa pērn izdeva septīto studijas albumu. Grupa ar koncertiem un meistarklasēm regulāri uzstājas Eiropā, Āzijā, ASV, Latvijā, kā arī citviet pasaulē. Kolektīvā darbojas sešas dalībnieces - Laura Jēkabsone, Zane Stafecka, Marta Lortkipanidze, Beāte Locika, Laura Leontjeva un Elīna Ose. 

Foto: "Latvian Voices" un vācu a cappella grupa "Viva Voce"