/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/08/01/12425062t1h5e97.jpg)
Blogere un TV personība Kristīne Virsnīte (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Baigos nervus reizēm prasa pavisam sveša cilvēka vēstule Instagrama pasta kastē. Ja es teiktu, ka nemēdzu uzvilkties, es riktīgi blefotu. Godīgi? Ir brīži, kad vienkārši gribas aizsūtīt vidējā pirksta emodži un teikt - atšujies. Sen nebiju saņēmu pilnmēness murgus, par kuriem būtu vērts uzvilkties, taču pirms pāris dienām, kad Kaspars cepa Kukim dzimšanas dienas kūku, kāda sieviete uzrakstīja, ka esmu kritusi zemāk par zemi, jo esmu baigā ņerga, protu tikai vervelēt Instagramā, taču nevaru izcept kūku, viņai esot kauns, ka tas jādara vīrietim.
Pēc mirkļa piebilda, lai neaizmirstu, ka sievietes vieta tomēr esot virtuvē. Zināt? Patiesībā štrunts ar visu vēstuli, taču, kas man lika sarosīties, bija pārliecība, ka sievietes vieta ir virtuvē.
Jutu kā mans burbulis sašķiebjas un tajā veidojas sūce - tepat viena klikšķa attālumā ir cits gadsimts. Sievietes vieta! Nopietni? Kur tad īsti ir mūsu vieta? Pie katliem, poda, kas jāizberž, gultā, kur jātaisa tiltiņi, drēbju kalna, pie kājas, kad pasvilpj, un putekļusūcēja, ja paveicas? Lai mani dedzina uz sārta, taču ticu, ka savu vietu dzīvē izvēlos pati un tā nav nosakām pēc tā vai man ir krūtis vai krāniņš, vai esmu spējīga dzemdēt. Es drīkstu būt tas, ko izvēlos, mana vieta ir būt šajā pasaulē un arī tava, tu drīksti izvēlēties, kā dzīvosi. Iedomājies, tieši tik īzī - tu drīksti būt jebkas!” tā Virsnīte.