"Somali Yacht Club" - programmētāju "stoner" roks (1)

Jānis Jansons speciāli TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
"Somali Yacht Club"
"Somali Yacht Club" Foto: publicitātes

Piektdien, 16. augustā, pirmo reizi Latvijā Jelgavas klubā „Melno cepurīšu balerija” ar koncertu viesosies Ukrainas stoner roka grupa „Somali Yacht Club”. Koncerta gaidās saruna par mūziku, vinila platēm un māsīcām Latvijā ar Artur (bass), Ihor (ģitāra un balss) un Lesyk (sitamie instrumenti).

Sveiki! Liels prieks, ka beidzot ar koncertu būsiet Latvijā. Jūs esat trio, kopš dibināšanas sastāvs nav mainījies. Kurš ko spēlē, ar ko nodarbojaties ārpus muzicēšanas?

A: Pamatnodarbošanās mums visiem ir programmētāji. Tas ļauj justies neatkarīgiem finansiāli, lai mūzika būtu hobijs. Bez mūzikas un darba man patīk sportot (peldēšana, riteņbraukšana), alus un atpūta. Ihoram patīk svarcelšana, vēl vairāk mūzikas radīšana, motocikli, viņa suns, vinila plates un PlayStation.

L: Es cenšos brūvēt alu mājās, ja sanāk brīvs brīdis no darba un koncertiem. Un es kolekcionēju vinila plates.

Grupas nosaukums, kā viss sākās? Un kāpēc "Somālijas jahtu klubs"?

L: Pat nezinu, tā ideja noklikšķēja manā galvā vienreiz, likās, skan forši. Pārējie arī piekrita.

A: Grupas nosaukums nāca, kad Somālijas pirātus vēl rādīja TV. Somālijas jahtu klubs ir mistiska vieta, kas neeksistē. Tam nav nekādas dziļākas nozīmes. Tas skanēja gana iespaidīgi.

Viss notika vienā Ļvovas forumā. Ihors uzrakstīja sludinājumu, ka grib radīt jaunu grupu. Lesykam patika pieminētie mūzikas stili, viņš zināja arī Ihoru. Viņš man piezvanīja, un mēs sākām.

Audio: Somali Yacht Club "Blood Leaves a Trail".

Nevaru nepajautāt – kā jūs radāt mūziku, kas atnes idejas, vai tas ir džems?

L: Kā kuru reizi. Dažreiz mēs varam pamattēmu uztaisīt no kāda rifa džemojot, pieliekot tam ko klāt pēcāk. Dažreiz Ihors atnāk ar gatavu rifa vai struktūras ideju, ar ko mēs strādājam vai mainām jau procesā. Mēs joprojām mācāmies, kā komponēt, bet jāatzīst, tagad jau mums ir apzināta pieeja, kā to darīt.

A: Mums vienmēr ir pamatideja. Tas var būt viens ģitāras rifs vai melodija, bet mums vienmēr ir žagars. 90% ideju ir Ihora.

Tad idejas tiek kritizētas, pulētas, paplašinātas vairākos džemos, kamēr esam apmierināti ar galarezultātu.

Stoner, psychedelic rock, post rock, post metal, shoegaze – tas viss pa gabaliņiem smuki salikts un nospēlēts. Kā?

L: Mēs tik ļoti nedomājam par žanriem, mēs tikai izmantojam to elementus. Man šie žanri liekas ļoti līdzīgi lielākā mērogā.

Jūsu trešais albums "The Sun" nesa jums popularitāti, interesi ārpus vietējās skatuves, savukārt pēdējas albums „The Sea” (2018) tikai nostiprināja grupas pozīciju stoner roka topos pasaulē. Dažos vārdos par albumiem, kāpēc tik gara pauze starp tiem?

Ir grūti sevi novērtēt. Es uztveru „The Sun” albumu kā sava veida rezultātu mūsu sākumposmam. Tajā nav vispārīgās pieejas, bet tas ir pašpietiekams, salīdzinot ar naivo „Sandsongs” EP. Mēs negaidījām pilnīgi neko, tāpēc bijām patiesi pārsteigti par „The Sun” atsauksmēm.

„The Sea” jau ir izsmalcinātāks dažādos aspektos. Tā radīšanu uztvērām pārāk nopietni, tāpēc tā radīšana noritēja četrus gadus. Bija ļoti svarīgi mums pašiem, ka spēlējam ko jaunu, pašiem interesantu, neatkārtojot „The Sun” albumu.

Šis albums ir konceptuāls, tam ir pamata ideja, centrālā tēma, ko atspoguļo dziesmu nosaukumi, teksti un albuma ilustrācijas. Klausies un ieskaties.

Un jā, mēs investējām drusku naudas promo kampaņā (ar izdevniecības „Robust Fellow” atbalstu) šim albumam. Ir sarežģīti izmērīt ieguvumus, bet „The Sun” albuma panākumi ir lielisks rādītājs.

Visas dziesmas ir angļu valodā, neesat domājuši par dzimtās valodas izmantošanu?

L: Dziesma „Sightwaster” ir ukraiņu valodā. Mēs izmantojām balsis kā instrumentu vai kompozīcijas daļu; ja teksti un valoda iederas dziesmā – par ko ne.

A: Man liekas, tas ir ieradums. Lielākais vairums mūzikas, ko klausāmies, ir angliski. Tā jau ir pamatnorma.

Vinila plates, kā ar tām pie jums? Pirms dažiem gadiem Ļvovā tirdziņos bija tika vecās "Melodijas" un bulgāru estrādes plates.

L: Tās kļūst populārākas. Veikali (fiziskie un interneta) sāk atvērties, kļūst labāk. Tomēr mēs vēl esam krietni tālu no pilsētām kā Berlīne šajā ziņā.

A: Mums ir plašu veikals Ļvovā. Tas pastāv 2-3 gadus. Mēs regulāri aiznesam savas plates pārdošanai. Un viņi regulāri prasa atnest vairāk. Liekas, šī lieta iet labi, bet lielākā pārdošanas vieta ir internets un koncerti.

Ļvova ir ļoti skaista pilsēta, bet citā valsts daļā notiek karš... Un jums ir jauns prezidents?

L: Ļoti negribas runāt daudz par politiku. Teiktu, jūtos bēdīgs par šo. Cilvēki burtiski aizmirst par karu un ar ko mums ir darīšana, tāpēc tie balso par dīvainiem leļļu populistiem.

Vairākums zinās tikai jūsu kolēģus „Stoned Jesus”, iesaki vēl kādu, ko noteikti jāpaklausās!

L: „Ethereal Riffian”, „Straytones”, „Vovk”, „Kasu Weri” no psihedēliskā roka skatuves, „1914”, „White Ward” no black metal un „Bluesbreaker” – hardcore / grunge.

Turnejas un koncerti. Kā ir būt mūziķim?

L: Reizēm slikti, nav daudz laika apskatīt pilsētas. Šajā reizē noteikti redzēsim mašīnas paneli, robežkontroli un, cerams, cilvēkus koncertos. Tiešām grūti. Dažreiz grūti izbrīvēt dažas stundas pilsētas apskatei, bet, ja izdodas, ir laba sajūta.

Jūs ļoti daudz esat koncertējuši. Kur paticis visvairāk, kur ir skaļākie fani?

 L: Atkarīgs ar ko salīdzina. Vācija vienmēr ir lieliska organizācijas ziņā, Grieķija un Spānija ir uzmundrinošas un mežonīgas, Polija ir super draudzīga un iejūtīga. Bet, visticamāk, teiktu, ka Grieķija un Bulgārija. Viņi bija ļoti viesmīlīgi.

Stoner žanrs atkal ir modē. Ir idejas, kāpēc?

L: Vispār nav gan. Redzu, ka tā ir daļa no lielās retromānijas, kas notiek visur.

Jums pašiem ir sapnis? Piemēram, turneja ASV vai iesildīt grupu "Isis"?

L: Vispirms “Isis” vajadzētu sākt spēlēt regulāri, bet vispār ideja ļoti laba. Ļoti gribētos. Austrālija joprojām skan pārlieku tālu un sapņi, bet cerams, ka ieceres 2020. gadam piepildīsies. ASV īsti vēl nezinām, vajadzīgs mazliet ilgāks laiks.

Jūs pirmo reizi spēlēsiet Latvijā. Zinu, ka vienam no jums šeit ir radinieki. Vectēvs no Jelgavas, pareizi?

L: Ne vectēvs, onkulis un viņa ģimene. Ceru satikt savu māsīcu koncertā.

Kādi iespaidi, ko esat dzirdējuši par Latviju?

L: Visu savu dzīvi dzirdu par šo zemi, kur dzīvo onkulis un valsts, kas patiesībā “izdarīja to”.

Un nobeigumā: novēlējums apmeklētājiem vai tiem, kas nupat jūs atklājuši?

L: Nāciet labā noskaņojumā, ar pozitīvu noti. Ja neesat mūs vēl dzirdējuši, esiet pacietīgi. Un nāciet droši parunāt pēc koncerta!

Koncerts piektdien, 16. augustā, klubā „Melno cepurīšu balerija”, Jelgavā, tā sākums 21:00, ieejas biļetes iepriekšpārdošanā ticketshop.lv

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu